Ziepniekkalna māju putnu sarakstā 2022. gadā pieķeksēju 108 sugas

2022. gada putnu gada saraksta veidošana man bija saistīta ar dzīvesvietas maiņu, jo nācās pārcelties uz Ziepniekkalna kluso apkaimi. Līdz ar to nebija jāgudro, kur taisīt putnu gada listi, jo ar tās palīdzību arī varētu labi saprast, ko var regulāri redzēt/dzirdēt jaunajā dzīvesvietā, kas lido pāri migrācijās, kas ligzdo, ieklejo un kas parādās kā retumi. Tātad sarakstā fiksēju tos putnus, kurus novēroju un/vai dzirdēju no dārza, dzirdēju pa atvērtu mājas logu (piemēram, pupuķa dziesmu 10. jūnija agrā rītā) vai boloties pa logu (piemēram, purva zīlīte 27. februārī pa dienu putnu barotavā). Novērojumus sāku līdz ar pirmo gaismu 1. janvārī un beidzu līdz ar pēdējo gaismu 31. decembrī. Mērķprognoze bija veiksmes gadījumā dabūt 115 sugas 2022. gada laikā. To nesasniedzu, taču arī 108 sugas nav smādējams rezultāts.

Visbagātīgākais – ar 24 ķeškiem – bija putnu ziņā gada vistukšākais mēnesis – janvāris, kad sāķu ķeksēt un piefiksēju 24 putnu sugas. Visnabadzīgākais, loģiski, bija pats vasaras vidus, kad gandrīz nekas nenotiek – jūlijs, kurā nedabūju nevienu ķeksi, kaut arī iespējas bija, jo daļai sugu jau bija sākusies rudens migrācija, bet citām aktīvi ritēja pēcligzdošanas izkliede (dispersija). Visvairāk sugu vienas dienas laikā ieķeksēju gada pirmajā datumā – 1. janvārī, kad dabūju 13 ķekšus. Otrs dienas lielākais guvums bija 5 ķekši 9. janvārī, bet 4 jaunas sugas vienā dienā klāt dabūju 8. aprīlī, 2. un 8. maijā, bet pārējā gadā dienā bija pa 3 un mazāk ķekšiem.

Kā redzams diagrammās, lielākais uzrāviens sekoja pavasara migrācijā, kad maijā tiku pie 21 jauna ķeķša listei. Un tad mazāks uzrāviens oktobrī, kā tas redzams diagrammās. Rudens vājums listē ir saprotams un tehniski pamatots – daudzas caurceļojošās sugas jau biju piefiksējis sarakstā pavasara migrācijā.

SARAKSTS ALFABĒTISKI

SARAKSTS HRONOLOĢISKI

Interesantākie novērojumi

Kopumā ņemot, nekā ļoti interesanta nebija, taču dažus novērojumus pieminēšu. Sloka. Skaidri zināju, ka blakus teritorijā brikšņos tām migrāciju laikā jābūt pavasarī un rudenī. 22. marta rītā, boloties pāri žogam, pat redzēju prāvu brūnu putnu tur staigājam, bet ļoti īsu brīdi un priekšā bija brikšņi. Skaidrs, ka vienīgā versija bija sloka, taču nebiju to simtprocentdroši redzējis. Taču tās pašas dienas pēcpusdienā droši vien tā pati sloka zemu (apmēram 3-4 metru augstumā) no manis kādu 7-8 metru attālumā pārlidoja dārzu.

Man personīgi ļoti tīkams bija krūmu ķauķa novērojums, jo tie man ligzdo lauku sētā Neretā un ir kļuvusi par vienu no manām iemīļotākajām Latvijas putnu sugām. 7. jūnija rītā ļoti agri izejot no mājas, uzreiz izdzirdu viņa dziesmu. Tas bija caurceļojošs putns, kas dārzā uzturējās kādu stundu, dziedādams gan mūsu dārzā, gan kaimiņos. Apdziedāja perimetru un bija prom.

Sila cīruli biju cerējis dabūt migrācijā, taču viens putns māju pārlidoja 13. jūnija pievakarē – droši vien bija netāls ligzdotājs, kur tam ir piemēroti biotopi. Patīkams pārsteigums bija arī ķīķis, kas 14. augustā pēcpusdienā, kas bija ļoti karsta, kādas desmit minūtes riņķoja virs dārza un klaigāja. Tajā pašā pēcpusdienā dabūju arī bezdelīgu piekūnu, kas, kā man vēlāk teica, ligzdojot dažus kilometrus tālāk augstsprieguma tīkla stabā.

Jūrasžagata. Daugava tepat tuvu un šī bija suga, kas iekļauta potenciālo migrantu ķekšu listē. Taču rudens gāja uz priekšu un cerības mazinājās. Taču 7. novembra vakarā ap 20:30 izgāju ārā, lija lietus, domāju, ka 5 minūtes paklausīšos. Un jā – jūrasžagatas saucieni lidojumā virzienā apmēram uz Daugavas pusi.

Gadījuma rakstura sugas

Liela daļa ķešu bija veiksmīgas sakritības rezultāts – burtiski izgāju no mājas laukā uz pāris minūtēm un tad pāri lidoja vai dzirdēju: meža zoss, mazais ķīris, laucis, pļavu tilbīte, mazais svilpis, melnā dzilna, gaigala, baltais stārķis, kuitala, dzeltenais tārtiņš, baltais gārnis, ziemeļu gulbis, mazais gulbis, cekulzīlīte. Daudzos no šiem gadījumiem, ko pareizāk būtu saukt par ‘negadījumiem’, pat ārā esot, ja tās dažas sekundes būtu bijis mājas otrā pusē, kaut vai skatījies citā virzienā, šos putnos novērojis nebūtu šogad, jo redzēju tos tikai vienu reizi 2022. gadā mājas listei. Vēl arī dažām citām sugām bija tikai pa vienam novērojumam, bet šeit neuzskaitīju, jo tās, kaut vienu reizi, taču tika novērotas seansu laikā, kad bolījos pusstundu vai stundu.

Nakts ieraksti

Reizēm skaidrās lēnās naktīs pavasarī ārā atstāju ieslēgtu putnu balsu rakstītāju, kas listi kuplināja ar dažiem nakts migrantiem un lokalitātēm. Tas gan bija diezgan idiotiski pēc tam pāris nākamās dienas, darot darbus, stundām klausīties ieraksta šņākšanu, pa laikam suņu rejas un kādu retu transportlīdzekli netālajā ielā, taču bija vērts – tieši nakts ieraksti listei pienesa piecas sugas: meža pūci, parasto šņibīti, upes tilbīti, mērkaziņu un lielo dumpi. Labās migrācijas naktīs atjēdzos rekorderi ieslēgt un atstāt ārā tikai dažas naktis. Ja darītu to biežāk, pienesums, nešaubos, būtu lielāks.

Gada vienīgā problēmsuga

Parasti, taisot kādus lokālos sarakstus, ir viena vai dažas sugas, kas ar savu neesamību sagādā sirdēstus. Un tās noteikti nav kādas retās vai svešzemju sugas. Tie ir pavisam parasti, Latvijā visnotaļ bieži un daudzviet sastopami un novērojami putni. Man 2022. gada mājas listē šāda suga bija pelēkā zīlīte. Biju izbrīnīts, ka nedabūju to gada sākumā kā ziemotāju, turklāt vēl ņemot vērā, ka pie mājas bija putnu barotava ar lielajām, zilajām un purva zīlītēm (2021. gadā pelēkās zīlītes šeit novēroju vairākkārt). Tāpat pelēkās zīlītes neparādījās ne pavasarī ne vasarā. Labi, toreiz nodomāju – vēsi dabūšu rudens migrācijā. Un nekā. Vēl palika cerība uz ziemas sākumu, jo 17. novembrī darbu sāka jaunā putnu barotava aiz virtuves loga. Es pat treilkameru regulāri uzstādīju ar skatu uz barotavu, bet atkal nekā. Tāpēc tas arī ir vislielākais gada listes defekts. It kā ņirgātos par mani, 31. decembra nokrēslī plkst. 15:42, siltā atkušņa atsildītas, dārza divās malās aktīvi sāka dziedāt divas vai trīs pelēkās zīlītes vistuvākās radinieces Latvijā – purva zīlītes. Nostaigāju ap māju vairākus perimetrus cerībā, ka varbūt beidzot paveiksies ar pelēko zīlīti, kas pa atkušņiem būs te atklejojusi un, purva zīlīšu dziesmu ielīksmota, arī iedziedāsies, parādīsies vai vismaz palaidīs kādu saucienu. Bet nē.

Boreālo ieklīdeņu deficīts

Vēl viena problēmsuga bija invāziju un pat neinvāziju rudeņos un ziemās daudzviet un bieži Latvijā sastopamā boreālā ieceļotāja zīdaste. Diemžēl arī 2022. gada rudenī Latvijā nebija novērojamas boreālo putnu sugu invāzijas no ziemeļu taigas un tundras apgabaliem. Man pašam zīdastes 2022. gada rudenī un ziemas sākumā gadījās novērot tikai dažas reizes un tās pašas lauku sētā Neretā un vienreiz pa ceļam Vallē. Kad ievaidējos par to soctīklos, no citiem putnotājiem saņēmu ziņas, ka zīdastes nelielā skaitā novērotās vien atsevišķās vietās. Listes ķeksim šo sugu dabūju tikai 13. decembrī, kad 3 putni aizlidinājās pāri mājai D virzienā.

Par laimi labāk gāja ar citu boreālo invazīvo ieklīdeni – parasto ķeģi. Arī tiem nebija rudens invāzijas, bet oktobra otrajā pusē un novembrī virs mājas mazus ķeģu bariņus novēroju vairākkārt.

Noslēgums jeb quo vadis?

Šā saraksta veidošanā nebija nekāda metodiskuma. Kad biju ārā, tad skatījos/klausījos. Laika ziņā kā jau pie mājas šā gada saraksta veidošanā ārā biju daudz vairāk nekā divus iepriekšējos gadus, kad taisīju gada listes citās vietās. Taču, kā jau mājās, visu laiku bija visādi saimnieciskie darbi gan ārā, gan iekšā, tad nogurums pēc darba un galu galā arī pacietības trūkums ilgi dirnēt laukā un mērķtiecīgi lūkoties debesīs. Līdz ar to daudzi ķekši, domājams, pārlidoja pāri, manis nepamanīti, kas arī nav slikti, jo paver jaunas ķeksēšanas iespējas nākamībā.

Ko tālāk? Turpināšu taisīt savu Ziepniekkalna dārza putnu sarakstu arī turpmāk. Galu galā vietas kopējai listei jau pievienojās 6 sugas (brūnā čakste, pelēkā dzilna, pelēkā zīlīte, riekstrozis, ūdensvistiņa, zaļais ķauķītis) no 2021. gada, ko nebiju šeit novērojis 2022. gadā, līdz ar to Rīgas māju listē 2023. gada sākumā ir 114 sugas, kas nozīmē, ka priekšā pulka jauku ieķeksējumu, lai mēģinātu panāk savu Neretas sētas listi, kurā šobrīd ir 168 sugas.

Tā kā iepriekšējos trīs gados esmu taisījis trīs dažādu vietu putnu listes, kaut kā jau esmu pieradis pie tām un pagājušā gada nogalē lauzīju galvu, ka vajadzētu arī 2023. gadā kādu sīkvietu, kurā ķeksēt gada laikā novērotos putnus. Tā kā negribējās nekur apkārt lieki vazāties, izdomāju, ka šogad taisīšu ne sīkvietas, bet mikrovietas putnu listi. Mums dārzā aug ciedrs. Tad nu blenzīšu uz ciedru un ķeksēšu putnus, kas ieslīgst tā zaros. Kādas 15 sugas gada laikā vajadzētu savākt. Protams, paralēli turpināšu 2022./2023. gada ziemas sākumā uzstādītās putnu barotavas sarakstu, bet par to jau būs cits stāsts.

2022. gadā Latvijā konstatētas 3 jaunas putnu sugas

2022. gadā Latvijā konstatētas 3 jaunas putnu sugas:

Svītrainais ērglis Aquila fasciata – Francijā ar GPS raidītāju aprīkots putns ielidoja Latvijas teritorijā 01.04.2022.

Gredzenpīle Aythya collaris – Sātiņu dīķi, Saldus n., putnu 14.04.2022. atrada M.Jaunzemis.

Amerikas melnā pīle Melanitta americana – putnu 14.05.2022. Engurē nofotografēja A.Krūms.

2021. gadā Latvijā tika konstatētas 3 jaunas putnu sugas, 2020. gadā – 3 jaunas putnu sugas, 2019., 2018. un 2017. gadā Latvijā netika konstatēta neviena jauna putnu suga. Savukārt 2016. gadā Latvija tika konstatētas 3 jaunas putnu sugas, 2015. – 2, 2014. gadā – 1, bet 2013. gadā – 5.

Uz šo brīdi Latvijā ir konstatētas 377 putnu sugas un 21 pasuga.

Bird Ringing at Nereta, Latvia 2013-2022 / All Data on Trektellen.org

Further on weekends and vacations I would be ringing birds on a regular basis from the middle of April till the end of November at Nereta, Central part of southern Latvia, map here. Surroundings – woods, meadows, bushes, some small swamps, some gardens, in some places agrarian environment. Ringing area biotope – meadow (on a agricultural land), tree and bush clump (oriented toward S to N), border of a forest, small pond, fruit tree garden.

The equipment I am using for the ringing – 5 mist nets for small and middle passerines (total lenght – 50 m, height – 2,5 m, 5 shelves) and somtimes 1 mist net for owls in spring and autumn migration (lenght – 15 m, height – 3 m, 4 shelves).

When I will ring birds at Nereta, all ringing data and summary I will be publishing on the page Trektellen.org on the account NERETA. The summary of 2013-2022 HERE.