Category Archives: Uncategorized

Karte – brūnspārnu ķauķa migrācijas ceļš uz ziemotni Kamerūnā un atpakaļ uz ligzdošanas vietu Neretā

2017. gada vasarā, savā sētā gredzenojot putnus, uzliku ģeolokatorus 20 brūnspārnu ķauķiem (Sylvia communis), ko man ar Šveices Ornitoloģijas institūta pētnieka Mārtiņa Brieža starpniecību atvēlēja Bergenas Universitātes ornitologs Terje Lislevand. Mazliet plašāk par to var lasīt ŠEIT.

Kaut arī sētā gredzenoto brūnspārnu ķauķu filopatrijas (atgriešanās ligzdot nākamajos gados iepriekšējā gada ligzdošanas vietā) procents ir diezgan augsts, 2018. gada vasarā atkārtoti noķēru tikai vienu brūnspārnu ķauķi ar ģeolokatoru (kopumā 2018. gada vasarā sētā noķerti 15 iepriekšējos gados turpat ligzdojušie un gredzenotie šīs sugas putni). Tas bija brūnspārnu ķauķis ar gredzenu “Latvia Riga J200192”, kam ģeolokatoru uzliku 2017. gada 22. jūlijā un atkārtoti pēc gada turpat sētā noķēru 2018. gada 26. maijā.

Brūnspārnu ķauķis “J200192” / Foto – K.Funts

Brūnspārnu ķauķim noņemtajā ģeolokatorā visi dati gada garumā bija ierakstījušies labā kvalitātē, kā rezulātā M.Briedis sagatavoja šo skaisto karti, kā arī vairākus interesantus un vērtīgus faktus. Skaidrs, ka no viena putna migrācijas datiem nekādus vispārinošos secinājumus nevar izdarīt par brūnspārnu ķauķu Latvijas populācijas migrācijas ceļiem, dinamiku un stratēģiju, tāpat arī par ziemošanas vietu izvēli. Taču dati par šā viena brūnspārnu ķauķa migrācijas ceļu un stratēģiju arī ir gana nozīmīgi, lai gūtu aptuvenu ieskatu šīs sugas Latvijas populācijas migrācijas ceļu un ziemošanas vietas izvēlē.

Brūnspārnu ķauķa “J200192” rudens un pavasara migrācijas maršruts, ziemošanas vieta un dinamika / karti sagatavoja M.Briedis

Šajā kartē redzams, pa kādu maršrutu un cik ilgi putns lidojis rudens migrācijā uz savu ziemošanas vietu Rietumāfrikā – Kamerūnā, un pa kādu maršrutu pavasara migrācijā atgriezies atpakaļ iepriekšējā gada ligzdošanas vietā manā sētā. Kartē arī redzams, kuros mēnešos cik tālu putns ir aizlidojis un cik ilgi pavadījis ziemošanas vietā. Rudens migrācijā putns no Neretas prom devies 2017. gada 25. augustā un ziemošanas pirmajā vietā Āfrikā ieradies pēc mēneša – 2017. gada 28. septembrī, bet galvenajā ziemošanas vietā – 21. novembrī. Pavasara migrāciju no Āfrikas atpakaļ uz savu ligzdošanas vietu putns sācis 2018. gada 31. martā un Neretā atgriezies 2018. gada 17. maijā.

Interesanti ir tas, ka 2018. gada pavasarī putns līdzšinējā ligzdošanas vietā atgriezies nevis pa to pašu ceļu, pa kuru uz ziemotni aizlidoja 2017. gada rudenī, bet pa pilnīgi citu maršrutu. To sauc par cilpveida migrāciju. Kartē redzam, kur turpceļā un atpakaļceļā šķērsota Vidusjūra un Sahāras tuksnesis, turklāt atceļā putns lidojis pāri Alpu kalniem. Un vēl interesantāk, ka atgriežoties uz līdzšinējo ligzdošanas vietu, putns, kā redzams kartē, sākumā ir nedaudz kļūdījies un aizlidojis par tālu uz ZR, tad to sapratis, piekoriģējis maršrutu atpakaļ uz DA un atlidojis precīzi atpakaļ uz savu agrāko ligzdošanas vietu. Putns, kas svēra vien 13 garumus, precīzi atlidoja atpakaļ uz sētu no Kamerūnas, kas taisnā līnijā ir aptuveni 5570 km. Kopējā distance viena gada migrācijas ciklā, ko nolidojis šis putns, ir 14 010 km. Putnu orientēšanās un navigācijas prasmes arvien izraisa manī milzu apbrīnu pret šīm mazajām, gudrajām un izturīgajām dzīvbūtnēm!

Jebkurā gadījumā šis te ir tikai mans neprofesionāls apraksts sētā īstenojamajam pētījumam, zinātniskos secinājumus lai izdara zinātnieki M.Briedis un T.Lislevand. Nobeiguma vietā piebildīšu, ka šobrīd M.Briedis risina jautājumu par Šveices Ornitoloģijas institūta iespējamu iesaisti šī pētījuma turpināšanā, nodrošinot to ar jauniem ģeolokatoriem, kurus sētā un tuvā apkaimē ligzdojošajiem brūnspārnu ķauķiem varētu uzlikt 2019. gada ligzdošanas sezonā. Protams, nav arī izslēgts, ka kādu no 2017. gadā ar ģeolokatoriem aprīkotajiem putniem noķeršu 2019. un/vai 2020. gada ligzdošanas sezonā, jo līdz šim vairāki šīs sugas putni ligzdot sētā ir atgriezušies 2 un 3 gadus pēc kārtas.

Brūnspārnu ķauķim “J200192” noņemtais ģeolokators / Foto – K.Funts

Advertisements

Kā es kārklu ķauķa netipisku ‘viļņainu’ dziesmu rakstīju

Pēdējos pāris gadus bez putnu vērošanas un gredzenošanas esmu pievērsies arī putnu balsu rakstīšanai un publicēšanai starptautiskajā putnu balsu datubāzē http://www.xeno-canto.org. Nav tā, ka daru to ļoti dedzīgi, taču šo to interesantu savā sētā un apkaimē esmu ierakstījis. Izklausās jau jauki tie dažu minūšu putnu balsu ieraksti, taču to ierakstīšanas process dažkārt nav tik vienkāršs. Šajā reizē stāsts par to, kā tapa kārklu ķauķa netipiskas ‘viļņainas’ dziesmas ieraksts.

Kādu pievakarē tu, ejot kārtējā apgaitā pa gredzenošanas tīkliem, izdzirdi, ka viens no tavas sētas kārklu ķauķiem dzied savādāk. Nevis vienkārši monotoni pļerkst savu dziesmu, bet izdzied to it kā viļņojoši. Pirmā doma, loģiski, ir: “Man tas ir noteikti jāieraksta un jāpublicē.” Protams, ka tieši šajā reizē rakstītājs nav kabatā. Izbizojis tīklus, apgredzeno putnus, paķer rakstītāju un skrien atpakaļ uz sētas rietumu malu, kur tikko kārklu ķauķis dziedāja stabili un pārliecinoši. Kad atskrien, ķauķis, loģiski, ir apklusis. Tu kādu brīdi stāvi, sodies un ļauj dunduriem sūkt savas asinis. Tad nospļaujies un dodies atpakaļ uz māju, kas atrodas sētas otrā malā. Pienācis pie mājas, tu izdzirdi, ka kārklu ķauķis ir atsācis jaudīgi dziedāt savu netipisko dziesmu. Tu nospļaujies vēlreiz, pasaki dažus sliktus vārdus un dodies atpakaļ (te jāiestarpina, ka varētu taču rakstītāju ieslēgtu atstāt putna dziedāšanas vietā un pēc laika savākt jau ar ierakstītu dziesmu. Jā, tā var darīt. taču tad nav ‘cilvēkkontroles’. Tikai esot klāt, var izvērtēt situāciju, pieregulēt rakstītāja mikrofonu jutīgumu un rezultātā iegūt labākas kvalitātes ierakstu).

Kārklu ķauķis, sver ap 13-15 gramus. / Foto – K.Funts

Tātad tu esi atpakaļ dziedāšanas vietā, sāk krēslot, tu pieregulē rakstītāja mikrofonu jutīgumu un kārklu ķauķis atkal beidz dziedāt. Tieši tad, kad tu turēji pirkstu uz pogas “REC”, lai to nospiestu. Tu vairs nelamājies, bet, sakniebtām lūpām, vienkārši gari nopūties caur degunu. Un tajā brīdi izdzirdi, ka kārklu ķauķis atsāk dziedāt metrus 100 tālāk kaut kur aiz birztalas. Tas tevi uzmundrina un tu dodies pa pļavu ar zāli līdz krūtīm ķauķa virzienā. Pēc tam duci reižu atkārtojas tas pats – tu pienāc normālā ierakstīšanas attālumā (bet tādā, lai putnu netraucētu), taču tas atkal pārlido kādus 100 metrus tālāk un atsāk dziedāt. Tu pienāc, viņš pārlido utt. u.tjpr. rezultātā tu esi noskraidījis pa pļavu lielu gabalu un ir izdevies iegūt dažas minūtes garu puslīdz jēdzīgu ierakstu. Tā domā tu tajā brīdī. Ir jau satumsis. Aizejot uz māju, tu uzliec austiņas, lai savu ierakstu noklausītos. Taču kādu nezināmu iemeslu dēļ, kas slēpjas skaņu fizikā un rakstītāja programmā, viss ieraksts ir dzēšams ārā, jo pāri kārklu ķauķa netipiskajai dziesmai ir dzirdama tāda kā elektroniska pļerkstoņa visa ieraksta garumā, kas, acīmredzot, rodas, kad MP3 faila rakstīšanas programma “apjūk un nesaprot”, kas īsti ir jāieraksta, jo monotonajai kārklu ķauķa dziesmai fonā skan vēl monotonāka sienāžu sisināšana. Tu izdzēs ierakstu un samierinies.

Tu esi noguris, noliec rakstītāju plauktā un ej pēdējā tumsas apgaitā uz gredzenošanas tīkliem, lai tos aiztaisītu, jo pēc prognozes naktī stipri līšot. Un tad tu dzirdi, ka krūmā pie apgaitas priekšpēdējā tīkla ir atlidojis kārklu ķauķis un dažu metru attālumā sāk ļoti aktīvi dziedāt savu netipisko ‘viļņaino’ dziesmu, turklāt pilnībā ignorējot tavu rosību pie tīkla. Tu nopriecājies vienlaikus un kļūsti nikns, jo rakstītājs ir palicis mājās. Tu, savā nodabā balsī lamādamies, vēlreiz aizej pēc rakstītāja. Ātri vien esi atgriezies atpakaļ un izdomā, ka tālāk labāk neiet, bet ielīst pļavā pa zāli, kuras augstums ir līdz krūtīm , ja tajā stāv. Kādas 20 minūtes jau ir lijis smalks blīvs lietus. Kārklu ķauķa dziedāšanu tas neietekmē – viņš dzied aizgūtnēm. Tas priecē.

Tu četrrāpus ielien pļavā īstajā vietā, apsēdies uz zemes un ērti iekārtojies, jo, rakstot putnu balsis, ir jāsēž nekustīgi, lai dažādi blakustrokšņi nesacūkotu ierakstu. Rāpojot šos desmit metrus pa zāli, tu pārliecinies vēlreiz, ka tiešām ir lijis 20 minūtes, jo daļa no pļavā nolijušā ir jau iesūkusies tavā apģērbā. Nekas, tu nodomā, galvenais, ka būs labs ieraksts. Kamēr rāpoji, nedaudz esi aizelsies un zini, ka tas noteikti arī būs ierakstā, jo rakstītāja jutība iestatīta uz maksimālo. Tu nospied pogu “REC”, kārklu ķauķis dzied aizgūtnēm un tu mēģini nomierināt elpošanu, piespiežot sevi lēni elpot caur muti. Nodarbojoties ar elpošanas kontroli, tu jau sen esi sapratis, ka ērtā iekārtošanās ir bijusi tikai šķietama, jo tobrīd ir absolūti neērti – sēdēt izvēlētajā pozā ir galīgi neērti. Visas citas pozas būtu daudz ērtākas, tomēr kustēties nedrīkst, lai necik nebūtu dzirdama apģērba auduma un augu švīkstoņa, jo pēc tam tas viss ierakstā izklausīsies tā, it kā avīzēs stingri ietīts zilonis mēģina izlauzties brīvībā. Sāk tirpt rokas, jo arī tās jātur nekustīgi. Sāk smelgt ceļgali, tirpt pēdas un rokas. Stīva mugura. Bet bail grozīties, lai kārklu ķauķis nepārtrauktu savu netipisko dziesmu. Tevi jau sen ir atraduši odi. Visu šo laiku, ko tu esi sēdējis zālē pieplacis pie zemes ar rokā izstieptu rakstītāju, viņi ap tevi lidinās, kur grib nosēžas uz apģērba neaizsegtajām miesas daļām un mierīgi sūc asinis. Tu jūti katru no viņiem uz savas sejas, deniņiem, pieres un plaukstām. Odu sišanas trokšņi būtu katastrofa ieraksta kvalitātei. Tā nu tu sastindzis sēdi un ļoti labi jūti katru no viņiem. Tu pat jūti, kā un kur viņi staigā. Tu, piemēram, jūti, kā viens no viņiem ieurbj savu sasodīto snuķi deniņu ādā. Taču viņam kaut kas nepatīk, ne tad asinsvadu siena ne tāda, vai kas cits, bet viņš izvelk snuķi, soli pa solim aiziet līdz acu kaktiņam un padzeras tur. Izzinot odu pastaigas uz savas miesas, tu saproti, ka bija nepareizi sākt klusi elpot caur muti, jo rīkle ir izkaltusi un ieelpas brīdī iesīcas. Tu pamazām pārorientē elpošanu caur muti uz degunu. Tā nu klusumā tu sēdi, domādams, ka vajadzētu būt labam ierakstam un ieklausies sevī. Un tā, klusumā sēžot, tu dzirdi, ka kuņģis joprojām gremo. Ikdienā to neviens nekad nedzirdētu – tie ir tādi klusi gurkstieni, ko var sadzirdēt, ja klusums ir ļoti liels. Un šobrīd ārā tāds tas ir, tāpēc tu pēc iepriekšējas pieredzes labi saproti, ka šie vēdera gurkstieni būs dzirdami ierakstā. Šajā brīdī tu pēkšņi dzirdi, ka kreisā nāss izelpā sāk sīkt. Tu vēl palēnini elpošanu, lai novērstu sīkšanu nāsī un ieraksts būtu tīrs, bet pēc brīža sāk trūkt elpas – lēnāk droši vien elpo vardes minūti pirms iegrimšanas ziemas miegā. Tā nu tu esi nosēdējis pļavā kādas 45 minūtes, nospļaujies, izslēdz rakstītāju, ar baudu normāli elpo, izrāpo ārā un dodies prom. Stīvs, slapjš un pārskaities. Mājās tu nekavējoties paņem austiņas un sāc klausīties ierakstu. Pirmais secinājums ir cerīgs – kārklu ķauķa netipiskā dziesma ierakstījusies kvalitatīvi. Bet tad tu klausies tālāk un dzirdi gan to, kurā brīdī ir gremojis tavs kuņģis, čerkstējusi rīkle, pīkstējusi kreisā nāss, čaukstējis apģērbs un daudzus citus ierakstam nevēlamus trokšņus, tajā skaitā lietus lāšu pakšķēšanu uz pļavas augiem, radot iespaidu, it kā man tur kāds blakus stāvējis un visu laiku urinējis. Finālā ir izdevies publicējams ieraksts 6 minūšu garumā.

Te var noklausīties augstāk minēto kārklu ķauķa netipisko ‘viļņaino’ dziesmu.

Bet šeit kārklu ķauķa tipiska dziesma.

Un te visi mani putnu balsu ieraksti xeno-canto.org lapā.

Bird Ringing at Nereta, Latvia – 2018 / All Data on Trektellen.org

Further on weekends and vacations I would be ringing birds on a regular basis from the middle of April till the middle of November at Nereta, Central part of southern Latvia, map here. Surroundings – woods, meadows, bushes, some small swamps, some gardens, in some places agrarian environment. Ringing area biotope – meadow (on a agricultural land), tree and bush clump (oriented toward S to N), border of a forest, small pond, fruit tree garden.

The equipment I am using for the ringing – 7 mist nets for small and middle passerines (total lenght – 70 m, height – 2,5 m, 5 shelves) and 1 mist net for owls in spring and autumn migration (lenght – 14 m, height – 3 m, 4 shelves).

When I will ring birds at Nereta, all ringing data and summary I will be publishing on the page Trektellen.org on the account NERETA. The summary of 2013-2018 HERE, more statistics of 2013-2017 HERE.

Trīs dienas kājām gar jūru no Duntes līdz Ainažiem pirms 24 gadiem

Reiz senos laikos – pirms 24 gadiem 1994. gada jūlijā, īsi pēc tam, kad no Pārlielupes cietuma izbēga 89 ieslodzītie, es un divi mani tālaika draugi devāmies trīs dienu pārgājienā gar jūru no Duntes uz Ainažiem – maršruta kopgarums kopā bija kādi 60 kilometri. Kāpēc gājām? Pirmkārt, gribējām apskatīt šo visnotaļ interesanto jūrmalas posmu, otrkārt, tāpat nebija īpaši daudz, ko darīt. Man vispār tā bija dzīves pēdējā bezrūpīgā vasara, jo gada beigās, vecāku mudināts, biju spiests sākt pastāvīgi strādāt.

Ekipējumā šajā pārgājienā man bija neērta mugursoma un divi pledi nakšņošanai – vienu ko paklāt apakšā, otrs – lai apsegtos. Bija līdzi arī telts viena uz trijiem. Proviants bija siltas šprotes, silts jogurts, silta maize un silta limonāde, no kā mums visu ceļu slāpa.

Svarīgākās lietas manā ekipējumā šajā pārgājienā bija divas – fotoaparāts un kartes. Karšu lietas man ļoti iepatikās jau dziļā bērnībā, kad 5. klasē pieteicos tūrisma pulciņā, kur man iemācīja orientēties pēc kartēm, lasīt karšu leģendas, noteikt azimutus un tamlīdzīgi.

Te varētu vaicāt – kāda velna pēc vajadzīga karte, ejot gar jūru, kur ūdens līnija ir vislabākais orientieris? Da tāpēc, ka mūsu mērķis nebija vienkārši kā suņiem joņot gar jūru, bet apskatīt visus interesantos un vērtīgos ģeoloģiskos un dabas objektus šajā jūrmalas posmā – zemesragus, akmeņu klājienus, upju un strautu grīvas, lielos akmeņus, iesāļūdens lagūnas, randu pļavas utt. Es pat veicu priekšizpēti, izkonspektējot 1985. gadā izdoto “A.Plauža brošūru “Vidzemes jūrmala”. Un interesantākās vietas iemarķēju savās maršruta kartēs.

Kartes šajā pārgājienā man bija divas – 1993. gadā izdotā Limbažu rajona karte un nesen atslepenotās PSRS ģenerālštāba kartes, kurām bija laba detalizācija un kuru nopirku tā laika “Zinātniskajā grāmatnīcā” Brīvības un Stabu ielas krustojumā. Lai pārgājiena laikā kartes no biežas locīšanas nesāktu plīst, kā tas bieži gadās, ar caurspīdīgo līmlenti nolaminēju visas karšu locījuma vietas un arī apmales. Šis priekšdarbs kalpoja godam un kartes varētu droši izmantot vēl tagad.

Daudzus gadus par šīm kartēm biju aizmirsis, tāpat kā par foto negatīviem (par ko stāsts būs mazliet vēlāk). Kad tās 2018. gada sākumā atradu, biju pārsteigts, ka uz vienas no kartēm tolaik esmu numurētā secībā sarakstījis visus interesantos ģeoloģiskos un dabas objektus. Taču tik netipiski sīkā rokrakstā, ka tur rakstīto mūsdienās vairs nevaru izlasīt pat ar brillēm un nākas ņemt talkā vairojamo lēcu. Otrā kartē attiecīgi šie visi objekti bija atzīmēti ar numurētiem  punktiem. Vēl arī kartē biju salicis kilometrāžas atzīmes.

Uz vienas no kartēm  atradu uz tās malas uzrakstītus divus autobusu atiešanas laikus no Zvejniekciema pasta pieturas – ‘duntietis’ 6:55 un ‘tūjenieks’ 10:15. Iepriekšējā vakarā pārgājiena sākumu atzīmējām, tāpēc vēlais ‘tūjenieks’ bija  atlternatīva, ja gadījumā aizguļamies. Bet mēs godam pamodāmies pirms sešiem, aizgājām uz busu un pulksten 7:30 mūsu pārgājiens Duntē varēja sākties.

Tā nu mēs trijatā lēnā garā trīs dienās šo interesanto maršrutu nosoļojām. Tā bija ļoti silta vasara, dienas vidū bija karstums, tāpēc pārsvarā gājām no agra rīta līdz priekšpusdienai un pēcāk no pēcpusdienas līdz vakaram. Karstajā pusdienlaikā tupējām liedagā vai kaut kur ēnā, peldējāmies un viens otru apsmējām. Pārgājiena laikā jūrā bija spēcīgi vējatplūdi, līdz ar to bija ērtā iešana pa liedagu, izņemot akmeņu klājienus, vai sērēm un brišanas lagūnu/niedrāju gabalos bija maz.

Šis bija laikaposms manā jaunībā, kad daudz fotografēju, līdz ar to sanāca nedaudz dokumentēt garu posmu Rīgas līča austrumu piekrastē jeb Vidzemes jūrmalā. Tolaik pats arī tīstīju filmas un kopēju bildes. Spriežot pēc pūkām, pirkstu nospiedumiem, skrāpējumiem un citiem mēsliem uz fotofilmām, nekāds rūpīgais nebiju. Pārgājiena laikā izfotografēju vēl PSRS laikos ražotas 8 “Svema” melnbaltās 36 kadru fotofilmas, kuras nopirku ar jau beigušos derīguma termiņu.

Fotoaparāts man bija Krievijā ražotais “Zenit”, ko nopirku foto veikalā Marijas ielā par 25 latiem, kas bija mana mēnešalga rūpnīcas naktssarga amatā. Šim jaunajam fotoaparātam jau no sākuma nestrādāja slēdzis – veikalā man to negribīgi nomainīja pret jaunu. Taču jaunajam, kā vēlāk atklājās,  visai labi nestrādāja kaut kas cits, līdz ar to uz daudziem kadriem vienā malā ir pārgaismota josla. Ar tādu daiktu tad nu es fotografēju.

Kaut kad 2017. gadā vairākas reizes atcerējos, ka man ir čupa melnbalto negatīvu no deviņdesmito gadu vidus un vajadzētu tos beidzot ieskanēt. Protams, atcerējos pārgājienu un tieši ar šiem negatīviem arī sāku. Šobrīd nožēloju, ka tolaik precīzi pie negatīviem neatzīmēju, kuri kadri atbilst precīzām vietām dabā. Uz visu astoņu fotofilmu konvertiem ir vienāds uzraksts kā kaut kādai spartakiādei – “Vasara Dunte – Ainaži ’94”. Par laimi, tā kā labi pārzinu šo jūrmalas posmu, nebija problēmu visu salikt  pareizā secībā (šajā rakstā bildes nav liktas secīgi).

Boloties uz pārgājiena fotoattēliem, radās doma, ka vajadzētu šo pārgājienu atkārtot, fotografējot tieši tās pašas vietas, kuras ir 1994. gada negatīvos. Tā kā jūras piekrastē visi procesi (krasta erozija, uzskalošana, pārpūšana u.tml.) rit ļoti dinamiski, būtu interesanti salīdzināt, kā ir mainījusies Duntes – Ainažu jūras piekraste 24 gadu laikā.

Jāpatur šī doma prātā – varbūt tiešām kaut kā izkasīšos un vasarā vēlreiz nostaigāšu no Duntes līdz Ainažiem gar jūru. Labāk to, protams, būtu darīt, 2019. gada vasarā, jo tad apkārt būtu tieši 25 gadi. Laiks rādīs, kad ies, un vai vispār ies.

Visbeidzot – tolaik mani vēl neinteresēja putni, vienkārši patika daba, taču tieši šā pārgājiena laikā es pirmo reizi mūžā redzēju melno stārķi kaut kur starp Svētupes grīvu un Ainažiem, kas bija atlidojis no iekšzemes baroties jūras seklūdenī.

 

Putnu gredzenošana (2013.-2017.) Neretas pagastā – 5 gadu rezultāti

Publicēts žurnālā “Putni dabā” 80(2017/4) numurā. Šeit tas ir nedaudz papildināts.

Piecus gadus no 2013. līdz 2017. gadam esmu gredzenojis putnus savā lauku sētā Neretas pagastā Sēlijas paugurvaļņa DR malā. Šo piecu gadu laikā sētā esmu apgredzenojis 77 sugu 4374 putnus. Šajā rakstā plašāk pastāstīšu par to, kas ir apgredzenots, kādi pētījumi sākti, kas, manuprāt, ir bijis interesantākais. Ja kāds to visu grib izlaist – te ir KOPSAVILKUMA TABULA.

Mājas čurkstei pat pirkstiņi spalvaini / Foto – K.Funts

Gredzenošanas vietas biotops

Sētas platība ir 2,5 ha, tajā ir divas dabiskas pļavas, kas netiek pļautas, tikai reizi gadā – pavasarī – iztrimmerēti jaunkrūmi un mozaīkveidā retināti avenāji. Starp abām pļavām ir ķīļveida lapu koku puduris un krūmu josla, sētas malās visapkārt ir lapu koku mežmalas, krūmmalas, dažāda vecuma krūmu audzes, atsevišķi koki un krūmi un to grupas. Ir neliels sakņu un augļukoku dārzs, mazliet ogulāju, pļautas joslas pļavās un mauriņš ap māju. Gar sētas divām malām iet gaisa elektrolīnija, gar sētas vienu malu – grantēts ceļš. Sētas reljefs diezgan viļņains – starpība star zemāko un augstāko vietu sētā ir apmēram 10 m. Sētā ik gadu veicu nelielus ‘biotehniskos pasākumus’ putnu piesaistei un to daudzveidības palielināšanai – izpļautas joslas pļavās, iestādīta krūmu josla, tiek veidots akmeņu krāvums. Atkrūmojot pļavas, ir atstāts pa dažiem krūmiem un jauniem kokiem, ko putni izmanto tupēšanai, medījuma nolūkošanai un apkaimes novērošanai. Zemsedzi pļavās pamatā veido blīvs nekopts augājs (suņuburkšķi, nātres, Sibīrijas latvāņi, gārsenes u.tml., un pa apakšu nepļauta pērnā kūla).

Gredzenošanas vieta / Foto – K.Funts

Pie mājas aug vecs ražīgs pīlādzis, kas no vasaras otrās puses, kad ogas sāk ienākties, piesaista caurceļojošos putnus. Nekad netiek novākti visi āboli, liela daļa paliek zaros, zem ābelēm tiek atstāti kritušie āboli, kas ir barība vairākām putnu sugām gan rudenī, gan ziemā. Ogulājos netiek novāktas ogas.

Putnu piesaistei ir arī iestādīta ogu krūmu irbeņu rinda, egļu rinda, dažas krustābeles u.c kokaugi. Pēc pļavu atkrūmošanas un malkas gādāšanas koku pudurī zaru kaudzes netiek novāktas, bet atstātas pudurī vai pļavu malās. Tāpat pudurī netiek izvākti vējā lauztie koki un zari.

Apkaimes biotopi – meži (pārsvarā lapu koku ar egļu nelielu piemistrojumu, tikai abos netālajos purvos dominē priedes), krūmāji, slapjumi, dumbrāji, grāvji, mazas ekstensīvas zemnieku saimniecības un viensētas, daži apkopti, kā arī pamesti un aizauguši augļudārzi, dažas pamestas lauku sētas, pļavas, lauces, dažviet sējumi, ganības, netālu augstais sūnu purvs ar zāļu purva un niedrāju malām un bebrainēm ap purva ezeriņu, uz otru pusi – apmežojies purvs ar nelielām zāļu purva ‘salām’. Apkārtējā vide ir cilvēku maz ietekmēta (nav intensīvas lauksaimniecības, mežsaimniecības, rūpniecības, kūdras izstrādes u.tml.). Tāpēc sētas apkārtnē sastopama liela bioloģiskā daudzveidība, kas arī izskaidro putnu lielo daudzveidību šajā vietā – nepilnu 5 gadu laikā līdz 2017. gada beigām sētā novēroto putnu sarakstā jau ir reģistrētas 154 putnu sugas. Vēl jāpiebilst, ka šajā vietā nav nekādas putnu pavasara un rudens migrācijas koncentrācijas – caurceļošana notiek lielā izkliedē.

Viens no apkaimes ligzdotājiem – vakarlēpis / Foto – K.Funts

Putnu ķeršanas metodika

Gredzenošanai putnus ķēru Polijā ražotajos “Ecotone” sīkputnu tīklos ar linuma aci 16 mm, tīklu garumu 10 m, augstumu 2,5 m, 5 plauktiem. 2013. un 2014. gadā izmantoju 5 sīkputnu tīklus, 2015., 2016. un 2017. gadā – 7 sīkputnu tīklus. Papildus pavasara un rudens migrācijas laikā izmantoju vienu 14 m pūču tīklu caurceļojošo un lokālo pūču ķeršanai naktīs. Atkarībā no meteo apstākļiem gredzenošanas pamatsezona ilga no marta/aprīļa līdz oktobrim/novembrim. Piecu gadu laikā putni sētā ķerti 8250 stundas (visvairāk – 2160 stundas – 2014. gadā, vismazāk – 1210 stundas – 2017. gadā). Visu tīklu vienas apgaitas garums – ap 400 m.

Pūču tīklā naktī noķerta caurceļojoša sloka / Foto – K.Funts

Putnu gredzenošana pārsvarā notika reizi nedēļā 2 diennaktis no piektdienas līdz svētdienas vakaram un 3 nedēļas jūnija beigās – jūlija pirmajā pusē (2013. gadā 3 nedēļas augusta pirmajā pusē). Gredzenoju visus noķertos putnus, izņemot lielās zīlītes un zilzīlītes. Lielās zīlītes un zilzīlītes gredzenoju aukstajā sezonā no oktobra beigām līdz marta beigām, kad tās neregulāri tiek ķertas 1 tīklā netālu no putnu barotavas.

Apkaimes zīlīšu populācijas “apsaimniekotājs” rudeņos – apodziņš / K.Funts

Visvairāk apgredzenoti brūnspārnu ķauķi – 670 putni

Visvairāk putnu apgredzenots 2017. gadā – 1081, bet vismazāk – 623 – 2015. gadā. Piecu gadu laikā sētā visvairāk esmu apgredzenojis brūnspārnu ķauķus – 670 putnus. Tālāk uzskaitītas sugas, kam attiecīgajā laika posmā sētā apgredzenots vairāk par simts putniem. Apgredzenoto putnu skaita ziņā 2. vietā ir sarkanrīklītes – 565 putni, 3. vietā – parastie ķeģi – 399 putni;  4. – čuņčiņi – 393 putni; 5. – melngalvas ķauķi – 233 putni, 6. – purva ķauķi – 198 putni, 7. – krūmu ķauķi – 148 putni, 8. – vītīši – 116 putni, 9. – dārza ķauķi – 108 putni. Ja brūnspārnu ķauķi un šajā rindkopā minētās pārējās sugas, izņemot ķeģus, ir gredzenoti visas ligzdošanas sezonas un caurceļošanas laikā, tad ķeģi pārsvarā 2013. un 2017. gadu rudens invāzijās oktobra otrajā pusē un novembra pirmajā pusē.

Viens no sētā apgredzenotajiem 670 brūnsparnu ķauķiem / Foto – K.Funts

Ņemot vērā sētas un apkaimes biotopus, nav nekāds brīnums, ka gandrīz puse no visiem 77 sugu apgredzenotajiem 4374 putniem bija 15 sugu ķauķi (vītītis, čuņčiņš, svirlītis, dzeltensvītru ķauķītis, iedzeltenais ķauķis, ceru ķauķis, krūmu ķauķis, purva ķauķis, upes ķauķis, kārklu ķauķis, melngalvas ķauķis, dārza ķauķis, svītrainais ķauķis, gaišais ķauķis, brūnspārnu ķauķis) – kopā 2106 ķauķi jeb 48,1 % no visiem apgredzenotajiem.

Mana gredzenotava / Foto – K.Funts

Man personiski visinteresantākā gredzenošana bija no maija vidus līdz augusta beigām, kad, ņemot vērā biotopu sētā un apkaimē, atgriezās, caurceļoja, ligzdoja un aizlidoja vairākas ķauķu sugas. Sētā visvairāk ligzdoja brūnspārnu, purva, krūmu, kārklu un upes ķauķi – tiem apgredzenoju gan caurceļotājus, gan pieaugušos ligzdojošos putnus, gan sētā un apkaimē šķīlušos jaunuļus. Sētā un tuvumā ligzdoja arī lakstīgalas, brūnās čakstes, lukstu čakstītes, dārza ķauķi, melngalvas ķauķi, čuņčiņi, vītīši u.tml., kas arī tika apgredzenoti salīdzinoši lielā skaitā.

Viens no sētas upes ķauķiem / Foto – K.Funts

Jau pirmajā gadā, šajā vietā sākot gredzenot, ievēroju ka, šie sīkie dziedātājputni  sētā un apkaimē ligzdo un caurceļo lielā skaitā. Tāpēc sāku šo biotopu sava īpašuma teritorijā uzturēt nemainīgu – nepļautas pļavas, kas pavasarī veido kūlu (lasi – labas vietas, kur dzīvot, baroties, atpūsties, slēpties un ligzdot daudziem no iepriekšējā rindkopā pieminētajiem putniem), sazēlušo krūmu iztrimmerēšana, avenāju fragmentēšana nepļautajās pļavās, atsevišķu krūmu, to grupu un joslas atstāšana, kritalu u.tml. neizvākšana lapu koku pudurī. Tas nodrošināja, ka visas ligzdošanas sezonas garumā man ikdienā visapkārt ir mani interesējošie putni – brūsnpārnu, krūmu, purva, kārklu un upes ķauķu dziesmas ir pastāvīgais visbiežāk dzirdamais skaņas fons sētā, ko papildina lakstīgalas, dārza un melngalvas ķauķi, lukstu čakstītes, brūnās čakstes, čuņčiņi, vītīši u.c. Un viņus visus es varēju gredzenot un daļu sagaidīt atpakaļ nākamajos gados.

Sētā gredzenoto putnu kontroles nākamajos gados

Kopumā 5 gados kontrolēm noķēru 17 sugu 86 putnus, no tiem 2 bijuši citu gredzenotāju gredzenoti putni citās vietās ārvalstīs, pārējie – sētā iepriekšējos gados. Šajā statistikā nav iekļautas sētā gredzenoto zīlīšu četru sugu kontroles nākamajos gados, izņemot Polijā gredzenoto.

Tieši tas – manis gredzenoto putnu atkārtota noķeršana turpmākajos gados, kad šie putni atkal atgriežas ligzdot sētā, kur ligzdojuši vai šķīlušies iepriekšējos gados, ir viens no man personīgi interesējošajiem gredzenošanas aspektiem, sevišķi tālie migranti, kas ziemo Āfrikā un/vai Āzijā.

Sētā gredzenoto putnu kontroles nākamajos gados gredzenošanas vietā

Kā redzams tabulā, līdz šim visvairāk atgriezās brūnspārņu ķauķi (ziemo Āfrikā uz D aiz Sahāras), kas loģiski, jo šo putnu sētā ligzdošanas sezonā apgredzenots visvairāk. Četros gados apgredzenotajiem 565 brūnspārnu ķauķiem kopā bijušas 33 kontroles jeb 5,8% (visvairāk – 11 putni – 2017. gadā, vismazāk – pa 7 putniem – 2014. un 2016. gadā).

Tālāk ar vēl labāku rādītāju seko lakstīgalas (ziemo A, DA Āfrikā) – no 62 apgredzenotajām lakstīgalām nākamajos gados bija 6 kontroles jeb 9,7 %. Te jāpaskaidro, ka šajā aprēķinā, lai tas būtu korekts, iekļauti 2013.-2016. gredzenotie un 2014.-2017. kontrolētie putni (2017. gadā gredzenotie nav iekļauti, jo par to atgriešanos varēs spriest tikai 2018. gadā). Jāpiebilst, ka iepriekšējos gados gredzenoto un nākamajos gados ligzdošanas vai šķilšanās vietās atgriezušos (filopatrija) vietējo putnu skaits un procents ir vēl lielāks, jo šādā aprēķinā ir jāiekļauj tikai ligzdošanas laikā gredzenotie putni, atmetot visus cauceļotājus, bet tas jau ir cits stāsts.

Šeit gan ir vēl kāds interesants aspekts, kas nedaudz maina šajā nodaļā sarēķinātos procentus, proti, atgriezušos putnu skaits ir mazāks par kontroļu skaitu, jo vairāki putni sētā atgriezušies vairākus gadus pēc kārtas. No nākamajos gados kontrolētajiem putniem vairākus gadus pēc kārtas ligzdot sētā atgriezušies 4 brūnspārnu ķauķi, 2 lakstīgalas, 2 purva ķauķi un 1 krūmu ķauķis.

Lakstīgala ligzdot sētā atlido vismaz 4 gadus pēc kārtas

Visievērojamākais sētas putns šajā ziņā ir lakstīgala vārdā “Latvia Riga JA43165”, kuru sētā kā pieaugušo putnu apgredzenoju 18.05.2014., un kas nākamos 3 gadus uzticīgi atgriezās ligzdot līdzšinējā vietā! Šo lakstīgalu atkārtoti esmu  noķēris sētā nākamo 3 gadu laikā 06.06.2015., 23.06.2016. un 19.05.2017. Tātad šī lakstīgala sētā uz vienu un to pašu vietu no ziemošanas vietas DA, A Āfrikā atlidoja ligzdot vismaz 4 gadus pēc kārtas!  Jāpiebilst, ka arī vecums šai lakstīgalai 2017. gadā  bija jau visnotaļ cienījams – vismaz 5. mūža gads, kas nav maz sugai, kurai vidējais mūža ilgums ir 2 gadi, bet zināmā vecākā savvaļas lakstīgala pasaulē ir bijusi vismaz 8 gadus un 10 mēnešus veca (Euring dati).

Viens no sētā apgredzenotajiem lakstīgalu jaunuļiem / Foto – K.Funts

Sētā gredzenoto putnu kontroles ārvalstīs

Līdz šā raksta publicēšanai blogā (03.01.2018.) esmu saņēmis ziņas par 3 sētā gredzenotajiem putniem, kam ir kontroles ārvalstīs.

Brūnspārnu ķauķis, ko sētā apgredzenoju 20.08.2013., tika atrasts beigts uz balkona Belgradā, Serbijā 01.09.2015. Kontrole pēc 2 gadiem un 12 dienām, attālums – 1314 km.

Gadījums ar 07.08.2013. sētā gredzenoto dziedātājstrazdu ir interesantāks – tā gredzens tika atrasts 27.06.2015. Minhenē, Vācijā, zem torņa, kurā tobrīd ligzdoja lielie piekūni. Ņemot vērā kontroles datumu, visticamāk, Latvijā manis gredzenotais dziedātājstrazds ir kļuvis par barību Vācijas lielo piekūnu jaunuļiem. Kontrole pēc 1 gada, 10 mēnešiem un 20 dienām, attālums – 1239 km.

Neoficiāli esmu arī saņēmis ziņu, ka sētā 21.08.2016. gredzenotā sarkanrīklīte ir 2017. gadā atkārtoti noķerta Itālijā, taču pagaidām neesmu saņēmis datus par šās kontroles vietu un datumu.

Ārvalstīs gredzenoto putnu kontroles

Piecu gadu laikā (līdz 03.01.2018.) sētā esmu noķēris arī 2 ārpus Latvijas gredzenotus putnus.

Lielā zīlīte, kuru sētā noķēru 05.10.2013., bija gredzenota 20.10.2012. Dabkovicē, Polijā. Kontrole pēc 11 mēnešiem un 15 dienām, Attālums – 610 km.

Spānijā gredzenotu čuņčiņu sētā noķēru 10.05.2015., taču par to vēl neesmu saņēmis atbildi, kur un kad šis putns Spānijā gredzenots.

Spānijā gredzenotais čuņčiņš, 8 grami / Foto – K.Funts

Sētā ligzdojošo putnu migrācijas pētījumi ar ģeolokatoriem

2017. gada sākumā ar mani sazinājās ornitologs, Dr.biol. Mārtiņš Briedis, kas pēta Eiropā ligzdojošo putnu migrācijas, ierosinot sētā un apkaimē ligzdojošajiem krūmu ķauķiem uzlikt ģeolokatorus, lai mēģinātu noskaidrot, pa kādiem ceļiem šie putni migrē uz/no ziemošanas vietām, kur pa ceļam atpūšas un kur ziemo. Jo par to nekā daudz joprojām nav zināms, tikai tas, ka krūmu ķauķi ziemo Āzijā. Rezultātā sētā un tās apkaimē 2017. gada vasarā 15 krūmu ķauķu tēviņiem M.Briedis, man asistējot, uzlika ģeolokatorus.

Viens 15 krūmu ķauķiem ar ģeolokatrou / K.Funts

Ar to ģeolokatoru darbi 2017. gada ligzdošanas sezonā nebeidzās. M.Briedim tapa zināms, ka Norvēģijā nav īstenots kāds pētījums un pāri palikuši 20 ģeolokatori. M.Briedis norvēģus informēja, ka sētā gredzenoju lielā skaitā brūnspārnu ķauķus un salīdzinoši liela daļa no tiem nākošajos gados atgriežas sētā ligzdot. Līdz ar to sētā 20 brūnspārnu ķauķiem uzliku norvēģu pētnieka atsūtītos ģeolokatorus. Lieki piebilst, ka arī par brūnspārnu ķauķu migrācijas ceļiem nekas daudz nav zināms.

Viens 20 brūnspārņu ķauķiem ar ģeolokatoru / K.Funts

Tagad jāsagaida  2018. gada ligzdošanas sezona un jācer, ka izdosies noķert dažus no krūmu un brūnspārnu ķauķiem, lai atgūtu tiem uzliktos ģeolokatorus, pētnieki lejupielādētu to gada laikā uzkrātos datus un uzzinātu daudz jauna par šo putnu migrāciju. Šeit var lasīt divus manus rakstus par krūmu ķauķu un brūnspārnu ķauķu aprīkošanu ar ģeolokatoriem sētā 2017. gada vasarā.

Sētā apgredzenotie Latvijas ornitofaunas retumi

No 2013. līdz 2017. gadam sētā esmu apgredzenojis 4 sugu 18 Latvijā reti sastopamus putnus: 1 dzeltensvītru ķauķītis – 11.10.2015.; 2 sārtgalvīši – 30.03.2014., 31.08.2014.; 6 gaišie ķeģi – 03.11.2013., 09.11.2013., 10.11.2013., 22.10.2017.; 07.11.2017. (2 ex), 9 mazie ķeģi – 02.11.2013., 22.10.2017. (3 ex), 29.10.2017. (3 ex), 05.11.2017, 07.11.2017.

11.10.2015. sētā apgredzenotais retums – dzeltensvītru ķauķītis / Foto – K.Funts

Dažas piezīmes par atsevišķām sugām

Vismazāk piecu gadu laikā, t.i., tikai pa 1 putnam, sētā esmu apgredzenojis 7 sugu putnus: meža pīli, zvirbuļvanagu, bikšaino apogu, mājas čurksti, dzeltensvītru ķauķīti, akmeņčakstīti un pļavu čipsti.

Pa diviem putniem esmu apgredzenojis griezi, purva pūci, vakarlēpi, pelēko dzilnu, lielo čaksti, sārtgalvīti, pelēko strazdu un plukšķi.

Savukārt pa trim putniem – sloku, apodziņu, vidējo dzeni, dižraibo dzeni, melno dzilnu un sila strazdu.

Pirmajos gredzenošanas gados biju pārsteigts par noķertajām pūcēm. Sākotnēji biju domājis, ka noķeršu dažas vietējās meža pūces un varbūt kādu caurceļojošu ausaino pūci, jo vietas specifika tomēr ir tāda, ka sētā un tās tuvākā un tālākā apkaimē nav nekādas caurceļojošo putnu migrācijas koncentrācijas – migrācija šajā vietā rit lielā izkliedē. Taču kopā pa šiem 5 gadiem esmu apgredzenojis 5 sugu (meža pūce, apodziņš, bikšainais apogs, ausainā pūce, purva pūce) 23 pūces. Vienas pūčošanas nakts rekords bija 01.05.2017. pavasara migrācijas laikā, kad naktī apgredzenoju 3 ausainās pūces. Ausaino pūču sētā arī apgredzenots visvairāk – 12 putni, savukārt 2017. gada oktobra – novembra mijā 10 dienās apgredzenoju 2 apodziņus.

Sētā apgredzenotas arī 2 caurceļojošas purva pūces / Foto – K’.Funts

No Latvijā sastopamajām 9 dzeņveidīgo sugām sētā apgredzenotas 7 sugas – tītiņš, mazais dzenis, vidējais dzenis, baltmugurdzenis, dižraibais dzenis, melnā dzilna un pelēkā dzilna. Visvairāk apgredzenots tītiņu – kopā 48, bet visvairāk no t.s. raibdzeņiem – baltmugurdzeņi – 11, kas ir sētā un tuvējā apkaimē dominējošā raibdzeņu suga.

2016. gada vasaras nogalē apgredzenotas 3 melnās dzilnas / K.Funts

Interesantas bija arī 2013. un 2017. gada ķeģu rudens invāzijas. 2013. gada novembra pirmajā pusē kopumā apgredzenoju 154 ķeģus (150 parastos, 3 gaišos, 1 mazo), savukārt 2017. gadā no oktobra otrās puses līdz gada beigām kopumā apgredzenoju 249 ķeģus (238 parastos, 3 gaišos, 8 mazos). Visvairāk vienā dienā – 29.10.2017. – apgredzenoto ķeģu skaits – 127 (124 parastais un 3 mazie). 29.10.2017. bija arī datums, kad 5 gadu laikā vienā dienā apgredzenots visvairāk putnu – jau minētie 127 ķeģi, 1 svilpis un 1 apodziņš, kopā 129 putnu.

Viens no retumiem – gaišais ķeģis / Foto – K.Funts

Nobeiguma vietā

Ir daudz izpētīts un zināms par putnu migrācijas stratēģijām, orientēšanās un navigācijas instinktiem un prasmēm. Taču katru reizi mani pārņem apbrīna, kad atkārtoti noķeru sētā iepriekšējos gados gredzenotos putnus, kas no savām tālajām ziemotnēm Āfrikā vai Āzijā atkal atgriezušies šeit ligzdot.  Es apbrīnoju šīs mazās, tikai ap 10 līdz 25 gramus smagās sīkās dzīvbūtnes, kas spēj tik precīzi atlidot atpakaļ uz savu ligzdošanas vietu no tālajām ziemošanas vietām – brūnspārnu ķauķis no teritorijām uz dienvidiem aiz Sahāras Āfrikā, krūmu ķauķis no Indijas, lakstīgala no Austrumāfrikas, purva ķauķis no Dienvidaustrumāfrikas. Viņi ir unikāli. Jā, katrs no šiem mazajiem putniņiem ir apbrīnas vērts. Katru gadu viņi pārvar tūkstošiem kilometru, lidodami pār tuksnešiem, jūrām, mežiem, kalniem, nelabvēlīgos laika apstākļos, plēsēju vajāti. Un atkal atgriežas atpakaļ. Ikreiz, kad pavasarī vai vasaras sākumā noķeru kādu no iepriekšējos gados sētā gredzenotajiem putniem, man ir liels prieks un sajūta, it kā kāds no manējiem būtu atgriezies atpakaļ mājās pēc ilgas un tālas prombūtnes. Un es jau tagad gaidu 2018. gada pavasari, kad atkal satikšu kādu no viņiem.

Apgredzenots arī 1 bikšainais apogs / K.Funts

Pateicības un nākotnes plāni

Vēlos pateikt paldies manai sievai, kas pacieš putnu aptaisītu vīru un daudzreiz ir palīdzējusi uzstādīt tīklus, reizēm pārvietot tos, kā arī neskaitāmas reizes staigājusi tīklu apgaitās, lai ziņotu man par noķertajiem putniem. Paldies meitai un dēlam, kas reizēs, kad dzīvojas pa sētu,  tiek sūtīti, grib viņi to vai nē, tīklu apgaitās, sevišķi dēlam, kas laika gaitā apguvis gan sīkputnu izņemšanu no tīkliem, gan arī gredzenošanu, tādējādi reizēm palīdzot man šajā nodarbē. Paldies vairākiem pieredzējušiem gredzenotājiem un putnotājiem, ar kuriem esmu konsultējies visdažādākajos jautājumos par putnu gredzenošanu, sevišķi Valdim Rozem un Guntim Graubicam. Paldies ornitologam Mārtiņam Briedim, kam pateicoties sētā sākti putnu migrācijas pētījumi ar ģeolokatoriem.

Rudens migrācijā apgredzenota caurceļojoša koku čipste / Foto – K.Funts

Cik ilgi putnus ķeršu un gredzenošu nākotnē? Vilks vien zina. 2018. to darīšu noteikti, jo jāmēģina atgūt kaut daži ģeolokatori, kas 2017. gadā uzlikti krūmu ķauķiem un brūnspārnu ķauķiem. Šobrīd domāju, ka kopumā vajadzētu apmēram tādā pašā intensitātē gredzenot vismaz 11 gadus, lai sanāktu 10 kontroļu gadi.

P.S.

Tā kā sētā putnus gredzenoju pastāvīgi, šī vieta iekļauta Eiropas putnu uzskaišu un gredzenošanas staciju vietnē Trektellen.org,, kur regulāri publicēju datus par Neretā apgredzenotajiem putniem, dodot iespēju tam sekot līdzi arī putnu gredzenotājiem u.c. interesentiem Latvijā un pasaulē. Mani gredzenošanas dati http://www.trektellen.org lapā ir atrodami sadaļā NERETA.

2017. gadā Latvijā nav konstatēta neviena jauna putnu suga

2017. gads Latvijā jaunu putnu sugu ziņā bija neauglīgs – visa gada garumā Latvijā netika konstatēta neviena jauna putnu suga.

Savukārt 2016. gadā Latvija tika konstatētas 3 jaunas putnu sugas, 2015. – 2, 2014. gadā – 1, bet 2013. gadā – 5.

Neretas pagastā 2017. gada vasarā 20 brūnspārnu ķauķiem uzlikti ģeolokatori

Jūlija vidū man piezvanīja ornitologs Mārtiņš Briedis, kas tobrīd Svalbāras salā lika ģeolokatorus jūras zīriņiem, un izstāstīja, ka Norvēģijā nobrucis kāds pētījums, kurā bija paredzēts 20 ģeolokatorus uzlikt sarkanrīkles čipstēm. Nu esot neizmantoti 20 ģeolokatori, taču to darbības specifikas dēļ tos nepieciešams putniem uzlikt jau 2017. gada ligzdošanas sezonā. Kāds ar kādu sazinājies, meklēts kāds, kas kaut kur Eiropā pastāvīgi gredzeno ligzdojošus sīkputnus, kuru migrācijas ceļi un ziemošanas vietas nav sevišķi labi pētīti, tad nu Mārtiņš norvēģus informējis par vienu veci Neretas pagastā, Sēlijā, kas tup sētā un riņķo visādus mazos dziedātājputnus, daudz ķauķu, jo sevišķi brūnspārnu ķauķus. Turklāt ir svarīgi ģeolokatorus uzlikt vietējiem ligzdojošajiem pieaugušajiem putniem, jo viņi vismaz vienu reizi jau ir aizlidojuši līdz savai ziemotnei Āfrikā un pavasarī sekmīgi atgriezušies – tātad ir pietiekami gudri, stipri, izmanīgi un pieredzējuši, kas dod cerību, ka daļa šo putnu šā gada ligzdošanas vietā atgriezīsies arī 2018. gādā. Tas ir ļoti svarīgi, jo vismaz daļu ģeolokatoru pēc gada būs nepieciešams atgūt. Brūnspārnu ķauķi kāreiz ir suga, kuru sētā visvairāk esmu apgredzenojis nepilnu 5 gadu laikā – 664 brūnspārņu ķauķus (dati uz uz 07.08.2017.), te detalizētāks PĀRSKATS par sētā apgredzenotajiem putniem, t.sk., brūnspārnu ķauķiem pēdējā piecgadē.

Brūnspārnu ķauķis ar uzliktu ģeolokatoru. / Foto – K.Funts

Ik gadu daļa iepriekšējos gados gredzenoto brūnspārnu ķauķu atgriežas no ziemotnēm Āfrikā atpakaļ ligzdot sētā, kur atkārtoti gredzenošanas vietā nākamajās ligzdošanas sezonās esmu tos noķēris: 2014. – 7 brūnspārnu ķauķus, 2015. – 8., 2016. – 7, 2017. – 10.  Laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam, nerēķinot migrācijas laikā ķertos putnus un rēķinot tikai vietējos ligzdotājus, nākamajos gados sētā vai tās tiešā apkaimē atgriezušos un atkārtoti noķerto iepriekš turpat ligzdojušo brūnspārnu ķauķu īpatsvars vidēji ir 6,89%* (daļa no tiem –  vairākus gadus pēc kārtas). Tas dod diezgan lielu cerību 2018. gada ligzdošanas sezonā kādu no uzliktajiem ģeolokatoriem atgūt.

Lejuplādējot iegūtos datus no ģeolokatoriem, būtu iespējams aprēķināt diezgan precīzu brūnspārnu ķauķu migrācijas ceļu uz ziemotnēm Āfrikā uz D aiz Sahāras un atpakaļ, kā arī iegūt daudz citu vērtīgu ziņu, piemēram, par migrācijas stratēģiju – atpūtas un barošanās vietas migrācijas ceļā, uzturēšanās laiks tajās u.c.

Brūnspārnu ķauķa izmēriem pārveidotie ģeolokatori. / Foto – K.Funts

Sekoja ātra sarakste ar norvēģu zinātnieku un rezultātā man tapa atsūtīti 20 ģeolokatori un uzreiz arī to remontkomplekts. Lietas būtība tāda, ka atkarībā no putna izmēriem katrai sugai tiek aprēķināts cilpiņu garums, ar kuru palīdzību ģeolokatoru nostiprina ap putna kājām (gandrīz kā mugursoma cilvēkam). Sarkanrīkles čipstu, kam bija sākotnējā doma likt ģeolokatorus Norvēģijā, vidējais svars ir 21 grams. Bet pieaudzis brūnspārnu ķauķis vidēji sver 14 gramus, t.i., par 1/3 mazāk nekā sarkanrīkles čipste. Tātad stiprinājumi bija par garu, sarkanrīkles čipstēm paredzētie bija jānoņem un brūnspārņu ķauķu izmēriem atbilstoša garuma no tieva silikona pavediena jāuzmontē virsū, savienojot galus ar silikona līmi sīkā silikona caurulītes gabalā un to visu pielīmējot pie paša ģeolokatora. Tā nu dabūju padarboties pāris stundas lauka apstākļos bez jebkādiem smalkajiem instrumentiem.

Ģeolokatoru pielāgošana brūnspārnu ķauķu izmēriem. / Foto – K.Funts

Gala rezultātā visi ģeolokatori 20 brūnspārnu ķauķiem tika uzlikti, turklāt piecus uzliku jau iepriekš šogad sētā gredzenotajiem putniem. Diemžēl nevienu ģeolokatoru neizdevās uzlikt iepriekšējos gados sētā gredzenotajiem putniem (šogad tādu bija 10), jo tie jau bija izligzdojuši un aizlidojuši prom. Ja ģeolokatorus būtu saņēmis divas nedēļas ātrāk, būtu tos uzlicis vairākiem iepriekšējos gados gredzenotajiem putniem un vēl vairāk tiem, kurus apgredzenoju šā gada ligzdošanas sezonas sākumā. Taču dāvinātam zirgam zobos neskatās un ļoti ceru, ka gan jau 2018. gada ligzdošanas sezonas laikā dažus no šiem 20 putniem izdosies atkal noķert un ģeolokatorus ar gada garumā uzkrātajiem vērtīgajiem datiem atgūt.

J.Funts izņem no tīkla brūnspārnu ķauķi ģeolokatora uzlikšanai. /Foto K.Funts

Vienā teikumā – kā ģeolokators strādā un kāpēc tos putniem bija jāuzliek? Ģeolokators ik pēc dažām minūtēm nomēra un fiksē gaismas intensitāti, pēc tā nosaka saullēkta un saulrieta laiku, izmērītais dienas garums dod ģeogrāfisko platuma grādu, pusdienlaiks – ģeogrāfiskā garuma grādu.

Brūnspārnu ķauķu iecienīts ligzdošanas biotops. / Foto – J.Funts

P.S. Sētā un apkaimē 2017. gada ligzdošanas sezonas laikā pēc ornitologa Mārtiņa Brieža iniciatīvas un vadībā tika arī uzlikti 15 ģeolokatori ne mazāk interesantajiem krūmu ķauķiem. Šeit raksts par ģeolokatoru uzlikšanu 15 krūmu ķauķiem 2017. gada vasarā.

P.S. 2018. gada ligzdošanas sezonā man izdevās noķert vienu no brūnspārnu ķauķiem, kam 2017. gada vasarā tika uzlikts ģeolokators. M.Briedis datus no šā ģeolokatora lejuplādēja datorā, veica pirmapstrādi un secinājumi ir lieliski – dati visa gada garumā ir ir ierakstījušies kvalitatīvi, ir gatava pirmā karte, kurā redzams putna migrācijas ceļš un ziemošanas vieta, laika grafiks u.tml., un šī karte ir ļoti interesanta. Bet par šo rezultātu analīzi jau būs cita publikācija.

(*) – J.Funts “Brūnspārnu ķauķu Sylvia communis piesaiste iepriekšējo gadu ligzdošanas vietām Sēlijas dienvidu ainavās”, Zinātniski pētnieciskais darbs bioloģijas sekcijā /11. klase / Rīga 2017 – nepubl.