Category Archives: Uncategorized

Sīkvietu putnošana, jeb pavisam parastā vietā 15 minūtēs 33 putnu sugas

Latvijā ir daudz dažādu labu putnošanas vietu, kur atkarībā no sezonas var novērot ļoti daudz putnu sugu un bieži vien arī kādu lielāku vai mazāku retumu. Tādas vietas, sevišķi rudens un pavasara migrācijas laikā, regulāri apmeklēju arī es. Kaut arī esmu tipisks putnu vērotājs un ķeksētājs jau 21. gadu, pēdējos gados man arvien vairāk sāk patīk tāda rimta, taču visnotaļ interesanta nodarbe kā sīkvietu putnošana, kas neprasa ne laiku, ne piepūli, taču var sagādāt kādu interesantu pārsteigumu. Proti, jebkurā pavisam parastā vietā kādu neilgu brīdi pavērot kādu pavisam nelielu un it kā necilu teritoriju vai objektu, vienalga, vai tas būtu neliels meža puduris, koku grupa vai dīķis parkā, kāds šķūnis, pļavā augoša veca ābele, upes līkums, kaut vai viens krūms vai ūdens lāma tīruma malā. Sākumā šķitīs – kas gan tur tāds interesants var būt, tā taču tik nenozīmīga vieta, kur labi ja kādu zīlīti, sīli vai mežapīli varēs novērot. Taču tā parasti nav, jo viss patiesībā ir daudz interesantāk. Putnu daudzveidība arī šādās vienkāršās vietās var atklāties ļoti bagātīga. Turklāt nevajag tur pavadīt dienu, pusi dienas vai pat pilnu stundu. Pietiek ar pusstundu, kaut vai piecpadsmit minūtēm, lai atklātos pavisam cita aina, nekā tad, ja paietu vienkārši garām. Un, var gadīties, ka pēc šā nelielā vērošanas laika putnotājs pats būs ļoti pārsteigts, cik daudz ko viņam ir izdevies šajā necilajā vietā novērot.

Šorīt ap deviņiem man gadījās būt Ventspils piejūras parkā pie Brīvdabas muzeja, kas jau pats par sevi ir ļoti skaista vieta pastaigām. Ejot pa parku, kādā pudurī sadzirdēju putna saucienu, ko neskaitāmas reizes esmu dzirdējis un labi pazīstu, bet tajā brīdī nevarēju atskārst, kam pieder šis sauciens – tas variants “iekšā ir, bet ārā nenāk”. Ātri pārlūkojot lapotni binoklī, uzreiz atradu, ka tas ir dižknābis. Un viņam blakus dažas zaļžubītes, lielās zīlītes un zilzīlīte. Tad arī izdomāju, ka pie šā pudura intereses pēc jāpastāv 15 minūtes, jāpalūkojas un jāpaklausās, piefiskējot visas putu sugas, ko, šeit stāvot, novērošu vai dzirdēšu. Puduris bija pavisam parasts – daži vidēja vecuma alkšņi un bērzi, apakšā kaut kāds prāvs krāšņumkrūmus, kurā ieaudzis kaut kāds vīteņaugs, kopējā teritorijas platība apmēram 300 kvadrātmetri. Plus neliela priede, zem kuras es stāvēju.

Turpat alkšņu galotnēs uzreiz pamanīju ķivuļus, lejā krūmā ietarkšķējās paceplītis, uz zemāka alkšņa zara spalvas kārtoja sarkanrīklīte, bet melnais strazds lēkāja pa zālienu, tārpus un gliemjus meklēdams. Paskatījos gaisā – puduri pārlidoja sudrabkaija, dienvidu virzienā aizlidoja divas svīres, bērzos īsi iedziedājās vītītis, bet kaut kur virs muzeja krimšķināja krauklis. Aizlidoja piecas meža pīles, kas parka dīķīšos šņakājas pa udenszālēm, zem kokiem pļautajā mauriņā nolaidās divi lauku baloži, bet no koku lapotnes krūmā iespurdza čuņčiņš. Kamēr binoklī, pamanījis mājas čurkstes, sagaidīju arī bezdelīgas virs pudura, iebrēcās sīlis, bet priedē man virs galvas ielidoja un pa zariem lēkāja dzilnīši, barību meklēdami. Tad arī parādījās dadzīšu ģimene, migrācijā uz dienvidiem pārlidoja koku čipste un, kā tad bez viņas – kaut kur netālu ieķērcās vārna. Iedziedājās melnais erickiņš. Priedē parādījās arī zeltgalvītis, pa celiņu pastaigājās un žākstījās kovārnis, gar puduri aizbrāzās mājas zvirbuļu bariņš. Kad sadzirdēju cekulzīlītes saucienu, krāšņukrūmā zaros lēkāja divi melngalvas ķauķi. Pa to laiku bērzā bija uzradies melnais mušķērājs, dzirdēju bļaustāmies dižraibo dzeni, pārlidoja mājas balodis un beigās vēl priedē uzradās mizložņa un aizspurdza garām kādi desmit mājas strazdi.

15 minūtes bija pagājušas un tajās šajā parastajā un no skata it kā pavisam necilajā mazajā pudurī biju piefiksējis 33 putnu sugas. Protams, šajā vietā citā laikā tādā pašā laika sprīdī varētu novērot vēl vairāk putnu sugu vai, tikpat labi, nevienu vai tikai dažas. Tieši tāpēc putnošana ir tik interesanta nodarbe, jo nekad nevar precīzi paredzēt, kur un ko tieši varēs novērot.

Bird Ringing at Nereta, Latvia – 2020 / All Data on Trektellen.org

Further on weekends and vacations I would be ringing birds on a regular basis from the middle of April till the end of November at Nereta, Central part of southern Latvia, map here. Surroundings – woods, meadows, bushes, some small swamps, some gardens, in some places agrarian environment. Ringing area biotope – meadow (on a agricultural land), tree and bush clump (oriented toward S to N), border of a forest, small pond, fruit tree garden.

The equipment I am using for the ringing – 6 mist nets for small and middle passerines (total lenght – 60 m, height – 2,5 m, 5 shelves) and somtimes 1 mist net for owls in spring and autumn migration (lenght – 15 m, height – 3 m, 4 shelves).

When I will ring birds at Nereta, all ringing data and summary I will be publishing on the page Trektellen.org on the account NERETA. The summary of 2013-2020 HERE, more statistics of 2013-2019 HERE.

2019. gadā Latvijā nav konstatēta neviena jauna putnu suga

2019. gads Latvijā jaunu putnu sugu ziņā bija tukšs – visa gada garumā Latvijā netika konstatēta neviena jauna putnu suga. Tikpat neauglīgi jaunu putnu sugu ziņā bija arī 2018. un 2017. gads. Šobrīd Latvijas putnu sarakstā ir 368. putnu sugas.

Savukārt 2016. gadā Latvija tika konstatētas 3 jaunas putnu sugas, 2015. – 2, 2014. gadā – 1, bet 2013. gadā – 5.