Category Archives: Uncategorized

2020. gada laikā Rīgas centrā nelielā teritorijā novēroju 114 putnu sugas

Kāpēc?

Da tāpēc, ka Rīgas centrā starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām ir neliela tukšaine, kurā saskaņā ar galvaspilsētas pašvaldības plāniem šogad jau vajadzēja būt jaunajai “kapu tramvaja” līnijai, mūsdienu mākslas muzejam un citām jaunbūvēm dažādās pabeigtības stadijās. Īsāk sakot, saskaņā ar pašvaldības iecerēm tukšainei vajadzēja pārvērsties jaunā un mūsdienīgā “New Hansa” rajonā ar plašu publisko telpu – muzeju, birojiem, dzīvojamajām ēkām, kafejnīcām, atpūtas zonām, apstādījumiem u.tml. Taču korupcijas skandāls “kapu tramvaju” iedzina vēsturiskajā mēslainē, bet “AB.LV” bankas krahs apturēja iesākto un tobrīd iecerēto būvniecību. Skaidrs, ka tikai uz laiku. Šī ir ekskluzīva vieta pilsētas centrā un agri vai vēlu tiks apbūvēta, un tas ir loģiski.

2020. gada sākumā iedomājos, ka ir pēdējais laiks šo neapsaimniekoto un pagaidām novārtā atstāto vietu galvaspilsētas centrā apskatīt no putnošanas viedokļa. Kā tipisks putnotājs-ķeksētājs izvēlējos taisīt šās vietas 2020. gada putnu sarakstu, piefiksējot katru putnu sugu, ko tur novērošu. Ja kāds šajā publikācijā domā atrast zinātni vai kaut ko par dabas aizsardzību, var droši tālāk nelasīt – šis ir raksts par klasisko putnu vērošanu vai, sašaurinot tēmu, putnu sarakstu veidošanu konkrētās vietās noteiktā laika posmā, kas ir visnotaļ interesanta un pat azartiska nodarbe. Gada sākumā prognozēju, ka varētu šajā teritorijā dabūt 75 sugas, taču jau līdz ar putnu pavasara migrācijas noslēgumu šis mērķis bija sasniegts. Cerot uz kaut kādiem vasaras ieklīdeņiem, rudens migrāciju un ziemas invāzijām, prognozi un mērķa latiņu pacēlu par ceturtdaļu augstāk – līdz 100 sugām. Kad rudens migrācijas laikā oktobra pirmajā pusē 100 sugas sasniedzu, prognozi paaugstināju līdz 111 pieķeksētām sugām 2020. gadā, saprotot, ka to līdz gada beigām būs grūti sasniegt, bet ne neiespējami, ja turpināšu vietu apmeklēt regulāri pareizajos laikos.

Apsekotās teritorijas biotopi

Neraugoties uz to, ka teritorijas atrodas Rīgas centrā, tajā ir ļoti daudzveidīgi biotopi mazā platībā, kas izveidojušies, šai teritorijai ilgstošu laiku esot pamestai vai dažādu būvmateriālu vai būvgružu uzglabāšanai. Tālāk uzskaitīšu biotopus – dažādi zālāji, sākot ar pāraugušām graudzāļu un krūmu atzalu platībām un beidzot ar pļautiem mauriņa tipa zālieniem; asfaltēti laukumi un ielas; grantēti un smalku frakciju būvgružu laukumi un ceļi; peļķes un lāmas, dubļu lauki, neliels dīķītis; atsevišķi augoši koki, koku rindas un puduri; krūmāji, krūmu joslas un puduri; bruģakmeņu kaudzes, augsnes kaudzes, būvgružu kaudzes, celmu kaudzes; būves – nelielas viena vai divu stāvu ēkas, DR stūrī skaistulis “Hanzas perons”, elektrolīnijas ar gaisa kabeļiem, žogi, dažādi stabiņi, ielas jaunbūve. Kāpēc šajā vietā novērojumu laikā bija sastopama liela putnu daudzveidība? Tāpēc, ka visapkārt ir apbūvētas u.tml. urbānas teritorijas, bet šī tukšaine ir kā zaļa oāze, kas noderīga daļai putnu ligzdošanai, bet daudziem caurceļojošajiem putniem, kas lido pāri pilsētai – kā laba atpūtas un barošanās vieta pavasara un rudens migrāciju laikā.

Kaut arī “New Hansa” izveide tukšainē uz laiku ir apturēta, tajā ikdienā vietām notiek diezgan liela saimnieciskā aktivitāte un līdz ar to arī ainavas mainība. Teritorijas dienvidu daļā pie Hanzas ielas tika izbūvēta jauna iela, savukārt gada sākumā centrālajā daļā bija lielas augsnes un būvgružu kaudzes, kas pavasarī tika izšķirotas un pārvietotas uz teritorijas vidusdaļu. Gada nogalē dienvidaustrumu stūrī tika ierīkots būvlaukums un notika pāļu urbšana. Atkarībā no nokrišņu intensitātes un sausuma periodiem daudzviet tukšainē pa laikam bija lielas peļķes, plašas lāmas un pat neliels staignājs. Apsekotās teritorijas platība ir 30 hektāri jeb 0,3 kvadrātkilometri un tās robežas redzamas kartē.

Ar laiku vairākām konkrētām vietām šajā teritorijā radās savi nosaukumi, piemēram, ‘Ziemeļu spice’, ‘Ceļojošie kurgāni’, ‘Austrumu lagūnas’, ‘Pīlāra placis’, ‘Sušķu kakts’, ‘Zilā siena’, ‘Trīs egles’, ‘Jaunais asfalts’, ‘Lielais koks’, ‘Dienvidu smiltājs’, ‘Vecā stiga’, ‘Troliņu gals’, ‘Kaiju laukums’, ‘Mazās klintis’, ‘Sportistu purviņš’, ‘Vītolu dīķis’, ‘Austrumu krūmi’. Nosaukumi gana jauki – Rīgas dome un teritoriju attīstošie uzņēmēji var droši izmantot, lai pašiem nav jālauza galva par jauno kvartālu nosaukumiem, kad šī teritorija beidzot tiks labiekārtota un apbūvēta.

Vietas apmeklētība

Tukšaines putnu sarakstā reģistrēju visas sugas, kuras novēroju un/vai dzirdēju teritorijā, virs tās vai no tās. Apmeklēt vietu sāku tikai martā sākumā. Ar pirmreizējiem novērojumiem visbagātīgākais datums 2020. gadā bija 9. marts, kad pieķeksēju 12 sugas. Marts bija arī ķekšiem bagātākais mēnesis – 31 jauna suga vietai, kas arī loģiski, jo martā sākās vietas apsekošana. Otrs produktīvākais mēnesis bija maijs, kas arī ir loģiski, jo tad atgriežas un caurceļo daudz dažās sīko dziedātājputnu sugas – maijā teritorijā dabūju 25 sugas. Tā kā gribējās putnu listi izstiept maksimāli garu, tukšaini apmeklēju bieži, varētu pat teikt – atsevišķos periodos ļoti bieži. Regulāras apgaitas sāku martā pavasara sākumā reizi nedēļā, bet pēc tam jau biežāk. Vienā apmeklējumā uz vietas pavadīju no 15 minūtēm līdz 3 stundām. Apmeklējumi  notika no 9. marta līdz 30. decembrim.

Pavasara otrajā pusē un vasaras sākumā vietu apmeklēju divas līdz četras reizes nedēļā. Bija dienas, kad teritorijā vienas dienas laikā vazājos pat pa trim reizēm (maija otrajā pusē un jūnija pirmajā pusē) – agri no rīta, pievakarē un arī naktī, jo bija cerība ieķeksēt kādu caurceļojošu ‘sisekli’, no kuriem nevienu tomēr nedabūju. Vasaras vidū tukšaini neapmeklēju trīs nedēļas (jūnija pēdējā un jūlija pirmās divas nedēļas). Jūlijā šo vietu apmeklēju pavisam īsi pāris reizes, tāpēc ļoti loģiski, ka šā mēneša pienesums listei ir tikai viena jauna suga, taču diezgan krāšņa – pupuķis. Šo sugu šai vietai biju prognozējis vasaras vidum un reizē, kad to pieķeksēju, ar tādu domu arī gāju, ka vajadzētu tā kā būt. Un bija arī.

Vasaras otrajā puses atsāku apgaitas. Rudenī bija nedēļas, kad tukšaini apmeklēju piecas reizes. Kādā rudens dienā teritorijā gadījās ieslīdēt pat četras reizes. Rudenī vietu vairākkārt apmeklēju arī laika posmā no saulrieta līdz satumšanai un tumsā, lai, kad pieklususi autotransporta radītā dunoņa u.c. urbānie trokšņi, klausītos pāri lidojošos migrantus, rezultāts – lielais dumpis migrācijā. Pēcsaulrieta seansā  – 22. septembrī, kad vakarā pēc saulrieta rudens migrācijas laikā vietu apmeklēju pirmo reizi, pieķeksēju caurceļojošu vakarlēpi, kas bļaustījās tukšaines vidū, visticamāk, medīdams kukaiņus pie sastumtajām un graudzālēm apaugušajām grants kaudzēm. Kopš novembra vidus, kad putnu migrācija pamatā bija beigusies, vietu apmeklēju vidēji 1 vai 2 reizes nedēļā.

Jaunu sugu konstatēšanas ziņā pavasarī, vasarā un rudenī, protams, visproduktīvākie bija tieši agrie rīti, kad putni ir rosīgi un arī pilsētas urbānie trokšņi vēl ir klusi, kas deva iespēju daudzas putnu sugas konstatēt pēc saucieniem un dziesmām.

Rezultāti, pārsteigumi un daži komentāri par tukšainē sastaptajiem putniem

Gada laikā novēroto putnu sugu skaits – 114 – pilsētas centram ir diezgan liels, bet, ja tā padomā no putna skatpunkta, piemēram, caurceļojot – pilsētas vidū ir dažādi dabiskiem identiski vai ļoti pietuvināti biotopi, kāpēc gan te neligzdot vai neatpūsties migrācijas laikā, jo patiesībā ļoti daudzām sugām dzīvei nepieciešamais telpas lielums ir pavisam neliels.

Lielākā daļa sugu šeit bija prognozējama un daudzas pieķeksēju bezmazvai kā pēc plāna. Kad pirmos atlidotājus novēroju kaut kur cituviet Latvijā vai lasīju, ka citi putnotāji novērojuši kaut kur, domāju – aiziešu uz savu tukšaini un arī dabūšu. Un ar daudzām sugām tieši tā arī bija.

Tomēr, raugoties uz putnu sarakstu, ir pārsteidzoši, cik daudz šajā tukšainē regulāri uzturējās vai ligzdoja tādu putnu sugu, kas ir tipiskas un bieži sastopamas Latvijas “lauku ainavā”. Šeit minēšu dažus piemērus: tītiņi, brūnspārnu ķauķi, akmeņčakstītes, lakstīgalas, purva ķauķi, pelēkie mušķērāji, melngalvas ķauķi, lauku piekūni, svītrainie ķauķi, čuņčiņi, brūnās čakstes. Visu vasaru vai, pareizāk sakot, ligzdošanas sezonu bez daudzām citām sugām uz vietas uzturējās vairāki upes tārtiņi un dzeltenās cielavas, kas, domājams, tur arī ligzdoja.

Protams, lielu daļu putnu sugu piefiksēju tukšaines sarakstam pavasara un rudens migrācijas laikā. Zosis, dzērves, gulbji, dzeltenie tārtiņi, cekulzīlītes, gārņi, smilšu tārtiņš, melnkakla gārgales, sila strazdi, bikšainais klijāns, meža zīlītes, plukšķi, zeltgalvīši, ziemas žubītes, peļkājītes, kuitala, sloka u.c., kas vai nu lidoja pāri vai bija nometušies lejā teritorijā īslaicīgi atpūsties un baroties. Te diagramma, kas atspoguļo putnu sugu pieķeksēšanas dinamiku gada laikā.

Ornitofaunistikas ziņā neko interesantu nenovērojumu – retumu nebija. Pareizāk sakot, gan jau kāds bija, bet es tajā brīdī tur nebiju. Taču interesants bija viss gads kopumā, aktīvi putnojot šajā vietā un nonākot līdz visnotaļ labajam rezultātam.

Ja jāmin pārsteigumi, tad tie ir svītrainais ķauķis, pupuķis un grieze. Pēc vietas un biotopiem šīs sugas, protams, nav nekādas ekstras, bet tomēr – pilsētas centrs. Svītrainais ķauķis teritoriāli uzturējās vairākas nedēļas vienā vietā un tēviņš aktīvi dziedāja. Pupuķi, cik zinu, ligzdoja netālu noplēstajos mazdārziņos. Grieze – tā bija veiksme, būtu gājis piecas minūtes agrāk vai vēlāk, droši vien viņu nebūtu redzējis, jo pamanīju šo putnu sev priekšā diebjam pa taciņu. Tāpat bija arī ar vairākām citām sugām, kuras tukšainē gada gaitā novēroju tikai vienu reizi – ja nebūtu tajā brīdī uz vietas, nebūtu redzējis. Nebūtu pagriezis galvu, nebūtu redzējis. Bail paliek, iedomājoties, ko es neredzēju tikai tāpēc, ka nepagriezu galvu. Liels pārsteigums bija melnā dzilna, ko novēroju 7. septembrī – šo it kā nometniecisko tipisko meža sugu nebiju pat iekļāvis vietas potenciālo ķekšu listē, taču šis gadījums vēlreiz pierādīja to, cik interesanta un ķeksēšanai vērtīga parādība ir arī pēcligzdošanas klaiņošana, ne tikai pavasara un rudens migrācija.

Tālāk pāris diagrammas, kas atspoguļo jaunu putnu sugu reģistrāciju tukšainē pa mēnešiem un mēnešu dekādēm:

Nedabūtās sugas, kuras mierīgi varēja dabūt, ja man būtu mazliet paveicies

Bija arī vairākas sugas, kuras nedabūju, kaut arī mierīgi vai ar nedaudz lielāku piepūli varēju dabūt. Piemēram, stepes čipsti un lielo čaksti, kas bija novērota nedaudz tālāk uz ziemeļiem no tukšaines teritorijas. Tāpat arī ķīvīti, kas ligzdoja netālu un noteikti kādi bari migrēja pāri, kad es tur nebiju. Vēl trakāk – tikai rudenī uzzināju, ka ķīvītes ligzdojušas mazliet tālāk Skanstes ielas malā – ja es to būtu zinājis, būtu pastāvējis teritorijas DA stūrī un šo sugu pieķeksējis. Pilnīgi noteikti tukšainei 2020. gadā caurceļošanas laikā pāri lidoja arī kāds baltais stārķis, taču sagadījās tā, ka tobrīd tur neesmu es. Novembrī teritorijā tika izcelta vistilbe (skat. zemāk par sacensību garu), taču es to nedabūju. Vēl noteikti šajā teritorijā vai virs tās migrācijas laikā varēja novērot kādu liju sugām migrācijā, gaišo ķeģi, pelēko dzilnu, pārlidojam gaigalas, varbūt arī cekulpīles, veiksmes gadījumā – kalnu ķeģus, sniedzes un vēl citas sugas, taču tad diemžēl es biju kaut kur citur vai arī turpat uz vietas, bet skatījos citā virzienā. Tumsas seansos cerēju uz kādiem pāri migrējošiem krīkļiem un baltvēderiem, taču tie izpalika. Bija arī liela vēlme izspiest vismaz vienu pūču sugu, kas arī tur noteikti bija pēcligzdošanas klejošanā vai migrācijā, taču nepaveicās. Apodziņš, ausainā pūce un purva pūce bija manā vēlmju listē, taču – nekā.

Sacensības gars

Kad gada sākumā savā feisbuka profilā ierakstīju, ka 2020. gadu šo teritoriju regulāri apmeklēšu, lai mēģinātu no tās izspiest 75 putnu sugas, man atbildēja putnotājs Arnis Arnicāns, ka šī teritorija ietilpst arī viņa regulārajās apgaitās. Abi precizējām apsekojamās teritorijas robežas un arī Arnis sāka taisīt savu šās tukšaines putnu listi. Ik pa laikam ar Arni uz vietas satikāmies vai sarakstījāmies, apmainījāmies ar informāciju par novērotajām sugām un tobrīdējo sugu skaitu abu sarakstos. Nevar noliegt, ka azartu piedeva sacensības gars, ko manī uzturēja Arnis, jo, nedoDie’s, viņš redzēs kaut ko tādu, ko nedabūšu es, vai, kas vēl trakāk – Arnis dabūs vairāk putnu sugu gada laikā par mani. Gada beigās salīdzinot sarakstus, mūsu abu kopējais putnu sugu skaits šajā tukšainē sasniedza 120 sugas. Es šajā teritorijā 2020. gada laikā novēroju 114 sugas. Sugas, ko novēroja Arnis, bet nenovēroju es: baltais stārķis, dzeguze, lielais zīriņš, somzīlīte, stepes čipste un vistilbe. Arnis kopumā šajā tukšainē 2020. gadā novēroja 94 sugas. Sugas, ko novēroju es, bet nenovēroja Arnis: Baltijas reņģu kaija, baltpieres zoss, bikšainais klijāns, cekulzīlīte, dārza ķauķis, dižknābis, dižraibais dzenis, dzilnītis, egļu krustknābis, garastīte, kuitala, kukaiņu piekūns, lielais dumpis, mazais gulbis, mazais svilpis, meža zoss, pelēkā zīlīte, pļavu tilbīte, purva piekūns, sila cīrulis, smilšu tārtiņš, upes zīriņš, vakarlēpis, vidējais dzenis, zaļais ķauķītis, un zīdaste.

Un beidzot arī putnu saraksts

Putnu sugas rindotas alfabētiskā secībā un iekavās aiz katras sugas ierakstīts datums, kad putns apsekojamajā teritorijā sastapts pirmo reizi. Ar zvaigznīti (*) atzīmētas putnu sugas, kuras tukšainē 2020. gada laikā novēroju tikai vienu reizi. Un otrais ir mans putnu sugu saraksts tukšainē novērojumu hronoloģiskā secībā:

Noslēguma gaidās

Godīgi sakot, gada otrajā pusē reizēm man jau apriebās iet uz šo vietu, kur katrs kvadrātmetrs ir labi pazīstams. Taču katra jauna pieķekstēta putnu suga, prognozēta vai nē, bija kā motivācija un dzinulis dragāt tālāk, lai uzpumpētu pēc iespējas garāku sarakstu šai tukšainei. Jebkurā gadījumā novembra vidū, kad pēc migrācijas beigām arī iespējas dabūt ko jaunu stipri samazinājās, vietu apmeklēt jau bija apnicis tik ļoti, ka gaidīju decembra beigas. Pēdējā apmeklējuma laikā 30. decembrī skaidri zināju, ka tagad ilgu laiku neiešu uz turieni.

Gada otrajā pusē, kad jau bija zināma liela šās teritorijas putnu daudzveidība, ienāca prātā, ka jau no paša sākuma katru pirmo ķeksi vajadzēja iekartēt. Jēga no tādas kartes, protams, nav pilnīgi nekāda, taču man u.tml. ķeksētājiem un dažādu sarakstu veidotājiem varētu šķist gana interesanta. Tāpat gada beigās nožēloju, ka nepiefiksēju apmeklējumu ilgumu (tukšainē pavadītos datumus un laiku), jo tad varētu uztaisīt vēl kādu sviestainu diagrammu. Jāatceras šīs lietas, ja gadījumā kādreiz taisīšu līdzīgu sarakstu kādai citai vietai.

Par dažādu vietu un termiņu sarakstu veidošanu

Latvijā ir daudz ļoti labu putnu vērošanas vietu, ieskaitot visizcilāko – Kolkas ragu un Kolkas ciemu. Taču putnot Latvijā var jebkura vietā, jo mūsu valsts ģeoklimatiski un bioģeogrāfiski par laimi atrodas reģionā, kur teiciens ‘putnot var vienmēr un visur’ ir nevis tukšs sauklis, bet laimīga realitāte. Man allaž ir paticis apskatīt citu putnotāju putnu sarakstus kādām noteiktām vietām, vienalga, vai tie būtu kādas vietas mūža, gada, dienas vai īsāku laika sprīžu saraksti. Man bez Latvijā novēroto putnu mūža sarakta ir arī lauku sētas putnu saraksts, kur astoņu gadu laikā līdz šā raksta publicēšanai esmu ticis līdz 163 sugām, ir Rīgas dzīvokļa balkona saraksts, kurā ir 91 suga. 2020. gada 20. augustā Ventspilī bija jānosit nedaudz laika, tāpēc aizgāju uz Ventspils piejūras parku, kur, pastāvot pie neliela koku pudura, 15 minūtēs piefiksēju 33 putnu sugas – par to tepat savā mājas lapā esmu īsi uzrakstījis. Tāpēc arī citiem putnotājiem iesaku – ja gadās kādā noteiktā vietā pabūt ar noteiktu regularitāti, lai arī cik sākotnēji nenozīmīga vai necila tā šķistu, piefiksējiet putnus, ko tur novērojat – un pēc kāda laika pats būsit pārsteigts, cik daudz sugu esat tur piefiksējis.

Klizma ar visparastākajām sugām

Visbeidzot viens ieteikums no manas personīgās pieredzes dažādu sarakstu veidošanai – ļoti rūpīgi pārbaudiet, vai ir pierakstītas pilnīgi visas visparastākās putnu sugas. Jo dažākārt tās ir tik pašsaprotamas, ka vismaz man ir gadījies piemirst tās ielikt sarakstos. Šajā rakstā aprakstītās vietas listei man tā gadījās ar kraukļiem, ķivuļiem, sarkanrīklītēm un žubītēm – sugām, kuras uz vietas tur novēroju dučiem reižu. Un, pats trakākais, ka tikai gada beigās gatavojot šo publikāciju, atjēdzos, ka neesmu listē ielicis mājas balodi – sugu, kuru šajā teritorijā novēroju visa gada garumā katra apmeklējuma reizē.

Post scriptum

2020. gadā, taisot tukšaines listi, izveidojās jau zināma atkarība kādā noteiktā vietā staigāt un meklēt putnus. Tāpēc izlēmu, ka paralēli citām savām putnošanas štellēm 2021. gadā taisīšu Viesturdārza putnu sarakstu. Prognoze – gada laikā Viesturdārzā novērošu ap 100 putnu sugām.

Visi foto – © Kaspars Funts

2020. gadā Latvijā konstatētas 3 jaunas putnu sugas

2020. gadā Latvijā konstatētas 3 jaunas putnu sugas:

Īspirkstu cīrulis Calandrella brachydactyla – 24. aprīlī Pāvilostas novada Rīvas apkaimes laukos atrada Pēteris Daknis.

Dzeltenais gārnis Ardeola ralloides – 1. jūlijā Daugavas krastā Daugavpilī atrada Andris Erts.

Āzijas pīle Melanitta stejnegeri – 11. oktobrī jūrā iepretī Kolkas ragam Dundagas novadā atrada Edgars un Vladimirs Smislovi.

2019., 2018. un 2017. gadā Latvijā netika konstatēta neviena jauna putnu suga. Savukārt 2016. gadā Latvija tika konstatētas 3 jaunas putnu sugas, 2015. – 2, 2014. gadā – 1, bet 2013. gadā – 5.

Uz šo brīdi Latvijā ir konstatētas 369 putnu sugas.

Putnošana 2020. gada abos Saulgriežos – gada īsākajā naktī un īsākajā dienā

Tuvojoties 2020. gada Saulgriežiem, izdomāju, ka jāpavada nomodā gada īsāko nakti no 20. jūnija uz 21. jūniju un jāpieķeksē visas putnu sugas, kuras dzirdēšu un/vai novērošu savā sētā Neretas pagastā.

Metodika pavisam vienkārša – no saules rieta līdz saules lēktam vazāties pa sētu, ik pabrīdim kaut kur dusulīgi pasēržot, un piekfiskēt visas putnu sugas no saulrieta līdz saullēktam. Saulriets sētā 20. jūnijā bija plkst. 22:10, bet saullēkts 21. jūnijā – plkst. 04:31, īsākās nakts garums – 6 stundas un 21 minūte. Sarakstu taisīju, fiksējot putnu sugas novērošanas secībā un reģistrējot laiku, kad sugas īsākajā naktī fiksēta pirmo reizi. Laika apstākļi šajā naktī bija mīlīgi – silts, bezvējš, skaidra debess un laba dzirdamība.

Rezultāts – 2020. gada īsākās nakts sarakstā sētā pieķeksēju 27 putnu sugas. Te šīs sugas ir: sloka 22:10, kārklu ķauķis 22:10, upes ķauķis 22:10, dziedātājstrazds 22:11, lakstīgala 22:13, bezdelīga 22:14, purva ķauķis 22:15, sarkanrīklīte 22:16, melnais strazds 22:16, melngalvas ķauķis 22:17, meža pīle 22:17, dzeguze 22:17, baltais stārķis 22:25, meža tilbīte 22:57, vakarlēpis 22:58, brūnspārnu ķauķis 03:52, krūmu ķauķis 03:54, dzeltenā stērste 04:00, gaišais ķauķis 04:14, čuņčiņš 04:14, dārza ķauķis 04:15, iedzeltenais ķauķis 04:15, vālodze 04:16, lauku balodis 04:25, mazais svilpis 04:26, brūnā čakste 04:27, peļu klijāns 04:30. Interesantākais? Nekā interesanta nebija, visas parastas ikdienā sētā novērojamas sugas.

Kad biju uztaisījis gada īsākās nakts sētas putnu sarakstu, prātā ienāca doma, ka pēc pusgada jāuztaisa vēl viens – putnu saraksts gada īsākajā dienā, tikai šoreiz nevis sētā, bet kādā citā vietā, piemēram, kaut kur piejūrā. Tāpēc nolēmu gada īsākas dienas sarakstu taisīt Šķīsteru ragā Rīgas līča austrumu piekrastē, sēžot tur no saullēkta līdz saulrietam. Laika apstākļi Šķīsteru ragā gada īsākajā dienā – 21. decembrī – bija tādi, kas galīgi neatbilst kaut cik jēdzīgai putnošanai: no jūras pūta ap 10 m/s dienvidrietenis, brāzmās droši vien sasniedzot 15 m/s. Un gandrīz visu dienu līņāja, brīžiem līstot stipri. Kad pēc pirmās stundas manā putnu listē bija tikai 5 sugas un es pats diezgan nosalis, izlēmu viena punkta Šķīsteru raga putnošanu transformēt Vitrupes grīvas – Svētupes grīvas posma listē cerībā, ka ejot gan jau jūrā kaut ko vēl dabūšu un atceļā mežā arī. Saullēkts Šķīsteru ragā 21. decembrī bija plkst. 08:59, bet saulriets – plkst. 15:44, īsākās dienas garums – 6 stundas un 45 minūtes.

Rezultāts – 2020. gada īsākās dienas sarakstā pieķeksēju tikai 12 putnu sugas. Te šīs sugas ir: sudrabkaija 08:59, melnspārnu kaija 09:00, kajaks 09:03; lielā gaura 09:04, gaigala 10:05, melnkakla gārgale 10:48, zeltgalvītis 11:24, cekulzīlīte 11:35, dzilnītis 11:36, zilzīlīte 12:02, pelēkā vārna 12:07, lielā zīlīte 12:54. Interesantākais? Nekā.

Interesanti, ka gada īsākajā naktī sētā pieķeksēju 2,25 reizes vairāk putnu sugu, nekā gada īsākajā dienā. Nākamgad droši vien taisīšu gada īsākās dienas sarakstu ziemas saulgriežos sētā, tad būs interesanti salīdzināt ar īsāko nakti sētā vasaras Saulgriežos. Jau aplēsu, ka lielas veiksmes gadījumā gada īsākajā dienā sētā varētu saķeksēt ap 40 putnu sugu. Pēc gara redzēsim, kāds būs rezultāts.