KF

Es esmu Kaspars Funts – putnu vērotājs un putnu gredzenotājs. Taču galvenais ir tas, ka Putni Ir Vienmēr Un Visur. Esmu putnu vērotājs un putnu gredzenotājs. Piedzimu septiņdesmit trešā gada ziemā galvaspilsētā, taču dzīve tajā man ne sevišķi tīk. Vidusskolu pabeidzu deviņdesmit pirmajā, bakalauru dabūju deviņdesmit sestajā. Tad es vēl pat nenojautu, ka putnošana kļūs par manu mūža lielāko aizraušanos un dzīvesveidu.

Kopš 2000. gada 15. maija, kad pirmo reizi devos vērot putnus, putni mani ir pārņēmuši savā varā, pa šiem gadiem uzkrātas labas zināšanas par putniem un pieredze putnošanā, tāpēc tagad reizēm stāstu par tiem tālāk citiem. Kopš 2008. gada papildus putnu vērošanai putnus arī gredzenoju. Ir sava lauku sēta Sēlijas paugurvaļņa malā, kur apkaimē liela bioloģiskā daudzveidība – tur katru mīļu brīvu brīdi braucu, vēroju un gredzenoju putnus, rosos dažādos sētas darbos u.tml.

2010. gada 19. jūlijā kopā ar domubiedriem – Kārli Milleru (ornitologs, putnu vērotājs) un Ivaru Brediku (putnu vērotājs) – nodibinājām sabiedrisko organizāciju – nodibinājumu “Latvijas Putnu fonds“, kas īpašu uzmanību pievērš skolu jaunatnes un sabiedrības kopumā izglītošanai par putnu dzīvi un un aizsardzību. Kaut arī iet kā pa celmiem, pagaidām izdodas un, ceru, izdosies arī turpmāk.

Kam man šis blogs? Lai šo to uzrakstītu par putniem un reizēm arī kaut ko citu. Par putniem te no manis ierakstu netrūks, jo no tiem es vairs neaizbēgšu. Un putni neaizbēgs no manis. Putni ir vienmēr un visur, arī manā sirdī.

Ja ir kādi jautājumi par putniem, droši vaicā, rakstot vēstuli uz funtaputni@gmail.com, ar prieku atbildēšu. Ja nezināšu, mēģināšu līdzēt, sameklējot zinātāju, kas atbildēs.

Advertisements

17 responses to “KF

  1. sveiks,
    nav e-pasta adreses, kurp sūtīt, un twitterī nav iespēja aizsūtīt tiešo ziņu (un labi, ka tā), tādēļ patvaļīgi izmantoju šo iespēju:
    ja interesē elektrozila zivju dzenīša dzīvokļa atrašanās vieta, tad atsūti pastā apstiprinājumu, aizsūtīšu karti ar aprakstu un dažām tizlām telefonbildēm (pietiekami ilustratīvas).
    25/04 ap 15iem no 1,5m attāluma iespurdza tieši sejā.

  2. Sveiki!
    Jau kādu laiku sekoju līdzi Taviem rakstiem par putnu vērojumiem (gan twitter, gan šeit). Izskatās, esi īsts putnu specs!!!
    Lai arī tikai pirms pāris gadiem esmu nobeidzis vides zinātnes studijas, tomēr par putniem ir palikuši nenoskaidroti jautājumi, kurus reizi par visām reizēm ar Tavu palīdzību gribu noskaidrot. Tā kā neesmu aktīvs twitter “dalībieks”, tad pat īsti nezinu, kur lai Tev raksta, ceru, ka šeit netraucēs 🙂
    Patiesībā jautājumu jau ir daudz, bet šobrīd aktuālākie:
    1) Stārķu migrācija – pirms lidošas viņi vācas baros un barojoties uzkrāj enerģiju, bet vai viņi reāli arī lido prom baros? Kā viņi organizējas lidojuma laikā? Piemēram, dzērves lido kāšos, bet stārķi… ? Kaut kā nav sanācis redzēt…
    2) Kāds ir dzīves cikls migrējošajiem putniem? Vai viņi (piemēram, tie paši stārķi, lakstīgalas, bezdelīgas), nonākot ziemošanas vietās, atkal dēj olas, perē – tāpat kā to dara šeit?
    Liels paldies jau iepriekš!
    J.A.

    • Sveiks! Var jautāt šeit vai arī rakstīt uz funtaputni at gmail com. Stārķi nemigrē baros kā dzērves vai zosis, bet pa vienam vai vairāku putnu dispersās grupās, ja tā varētu teikt. Kaut barības bāzes ir pietiekami, stārķi tik agri lido prom tāpēc, ka pēc būtības ir “tizli” lidotāji šā vārda tiešajā izpratnē, jo pārsvarā lido, planējot augšupejošajās siltā gaisa masās. Tāpēc arī lidot prom sāk augustā, kamēr vēl ligzdošanas reģionā un pa ceļam uz ziemotnēm ir silts laiks un silts gaiss.

      Putnu mirgācija ir tik interesanta štelle, ka par to tā īsi grūti kaut ko pateikt. Bet, kas attiecas uz Tavu otro jautājumu, nē, putni savās ziemošanas vietās neperē. Ziemošanas vietās tie pārlaiž auksto sezonu vietā, kur tie ligzdojuši,un tad pavasarī atgriežas un dēj olas.

      Ja vēl ir jautājumi, droši raksti.

  3. Labdien! Iesaki,lūdzu, kuru no putnu atlantiem jāiegādājas amatierim putnu vērotājam, kam ar Latvijas grāmatām nepietiek?

  4. Paldies par ieteikumiem!

  5. Kāpēc sāki pētīt putnus?

    • Vienkārši jau senāk interesēja daba, pirku grāmatas par Latvijas dabu, šķirstīju, staigāju laukā viskautkur apkārt. Visbiežāk lasīju putnu grāmatas, tad sapratu, ka gribu tos atpazīt dabā pēc izskata un balsīm, nopirku pirmo lētu binokli un 2000. gada 15. maijā pirmo reizi izbraucu putnos. Tas aizķēra, sāku skriet apkārt, vērot un klausīties putnus, pirkt grāmatas, jo vairāk skatījos un klausījos, jo vairāk lasīju, jo vairāk pieauga zināšanas un pieredze, jo vairāk aizrāva, ieinteresēja un gribējās vēl braukt un vērot, palielinot savu Latvijā novēroto putnu sugu/pasugu sarakstu. Tā tas visu laiku turpinās, tagad patīk ar zināšanām un pieredzi dalīties ar citiem.

  6. Labdien! Vai irkādi ieteikumi kā pasargāt putnu būrīšus no dižraibajiem dzeniem? Pavasarī vienā mūsu būrītī perēja erickini, bet man ir aizdomas, ka dzenis izpostīja perējumu. Tagad skatos, ka šonedēl dzenis dauza divus būrīšus dārzā – vienam jau gabali nokrituši…. Galvenais, kā pavasarī pasargāt būrīšu mazos iemītniekus? Pie dzenu “palielinātās” skrejas pielikt priekšā jaunu mazāku? (Mums ir apali caurumi būrīšiem.)

    • Sveiciens! Liekot putnu būrīšus, ar to ir jārēķinās, ka daļu dzeņi var izkalt, vai nu lai paši tiktu iekšā vai lai izēstu olas vai mazuļus. Tieši tas pats notiek dabā, dzeņiem dažkārt izkaļot dabiskos sīkputnu dobumus kokos. Ko darīt – atstāt, kā ir, nevajag, jo tad ligzdošanas laikā putnēniem varēs piekļūt citi pa ligzdām sirotāji. Var būrīti noņemt un izkaltās skrejas vai izkaltās sieniņas dēli nomainīt pret jaunu. Tas gan negarantē pret jauniem kalumiem.

      Par skārda likšanu apkārt būrītim nezinu, tas aizkavēs svaiga gaisa/mitruma cirkulāciju būrītī. Ja izkalta skreja, varbūt var mēģināt skrejas sieniņas priekšā un sānos, kur dzenis ieāķējas ar nagiem, pielikt skārda joslu, te atkal jāraugās, lai skārds nebūtu spīdīgs un krāsot to ar eļļas krāsu smakas dēļ arī nevajadzētu. Pie tam šajā gadījumā skārdam jābūt arī uz jumtiņa un tā malām, lai dzenis pieāķēties nevarētu tur. Un, pats galvenais, ja uz jumtiņa vai zem skrejas ir skārds, jāraugās, lai nebūtu neviena asuma un šķirbas, lai būrītī ligzdojošais putns nesavainotos. Es gan skārdu uz būrīša sienām neliktu, bet mainītu izkaltās sieniņas. Ja dzenis tomēr izkals kādu būrīti un mazuļus izēdīs kādu vasaru, ir jārēķinās, ka tas notiek arī dabā pa laikam dabiskos dobumos un būrītī ligzdojošajai populācijai nekādu skādi nenodara, jo ir dabisks process.

  7. Paldies par atbildi un ieteikumiem. Daba (un dzeni) dara savu 🙂

  8. Sveiki! Esmu devusi pajumti zvirbulim ar lauztu spārnu. Spārns sadzijis, mazliet karājas, taču putniņš lidinās. Citreiz satraucies ar muti vaļā lēkā. Ēd kārtīgi, plosās pa smiltīm, dusmīgi dauza knābīti gar zariem. Lielākoties sēž pie liela spoguļa. Taču viņam drošvien ir vientuļi? Kādas prognozes? Laist ārā? Ja jā tad kurā mēnesī, un vai tas nebūs par skādi? Ir ļoti maz informācija par zvirbuļu uzvedību un nepieciešamām lietām.

    • Sveiciens! Protams, ka savaļas putnam vislabākā dzīve ir savvaļā. Ja tas lidinās un pats barojas, var mēģināt laist prom arī tagad ziemā, vēlams kādā no atkušņiem, kad siltāks, lai putns labāk adaptējas atpakaļ patstāvīgā savvaļas dzīvē. Varbūt der paturēt vaļā logu un paskatīties, ko putns darīs, varbūt uzreiz aizlidinās pie savējiem. Ja tas pie cilvēka dzīvojis īsu laika posmu, gan jau nebūs atradinājies no dzīves savvaļā un spēs atasrt nepieciešamo barības dauzumu, lai žiemas naktīs nenosaltu. Bet, ja ir pacietība ar putnu ņemties, var pagaidīt ziemas beigas, un pašā pavasara sākumā palaist, tad putnam vēl aktivizēsies vairošanās dziņas, kas varētu būt labs stimuls palikt ārā savvaļā un vairs nenākt atpakaļ pie cilvēka. Jebkurā gadījumā, kad putnu laiž atpakaļ savvaļas dzīvē, to vajedzētu darīt vieta, kur ir daudz citu zvirbuļu, lai viņš uzreiz nonāk savējo vidē. Kur Jūs ar to zvirbuli atrodaties? Varētu to pirms palaišanas savvaļā es apgredzenot, tad arī pēc palaišanas savvaļā, ja Jums būtu interesanti, varētu pavērot, kā viņam klājas.

      • Paldies par atbildi! Protams, es labprāt gredzenotu. Esmu Rīgā, tuvajā Pārdaugavā. Pacietības man pieteik, nekādas grūtības viņš man nesagādā. Tikai baidos vai nenoskums no vientulības. Barotava ir pie loga, bet tur iet tikai zīlītes. Baidos arī, ka nebūs vairs tik veikls kā iepriekš. Noskaidroju, ka tas ir tree sparrow – kā izrādās, zvirbuļiem ir dažādas šķirnes. 🙂

      • Gredzenot var tikai apmācīts gredzenotājs, kam ir atļauja to darīt, tāda tā kārtībā.

        Savvaļas putnam vientulība nedraud, sevišķi jau zvirbulim, kas ir sociāli aktīvs putns un šī suga faktiski visu mūžu pavada bariņos. Gan jau iemanīsies atrast barību, savvaļas dzīvniekam vislabākā dzīve ir ārā, galu galā, ja izdzīvos, jau agrā pavasarī varēs dibināt pārīti un audzināt mazuļus.

        Tā ir, ka Latvijā ir 2 zvirbuļu sugas – mājas un lauku. Rīgā vairāk ir mājas zvirbuļi, bet pietiekami arī lauku zvirbuļu pilsētā. P.S. Savvaļas dzīvniekiem ir sugas, šķirnes ir mājdzīvniekiem un lauks.dzīvniekiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s