Bird Ringing at Nereta, Latvia – 2019 / All Data on Trektellen.org

table bird ringing at nereta 2013_2019 all results

Further on weekends and vacations I would be ringing birds on a regular basis from the middle of March till the end of November at Nereta, Central part of southern Latvia, map here. Surroundings – woods, meadows, bushes, some small swamps, some gardens, in some places agrarian environment. Ringing area biotope – meadow (on a agricultural land), tree and bush clump (oriented toward S to N), border of a forest, small pond, fruit tree garden.

The equipment I am using for the ringing – 5 mist nets for small and middle passerines (total lenght – 50 m, height – 2,5 m, 5 shelves) and 1 mist net for owls in spring and autumn migration (lenght – 14 m, height – 3 m, 4 shelves).

When I will ring birds at Nereta, all ringing data and summary I will be publishing on the page Trektellen.org on the account NERETA. The summary of 2013-2019 HERE, more statistics of 2013-2018 HERE.

2018. gadā Latvijā nav konstatēta neviena jauna putnu suga

2018. gads Latvijā jaunu putnu sugu ziņā bija tukšs – visa gada garumā Latvijā netika konstatēta neviena jauna putnu suga. Tikpat neauglīgs jaunu putnu sugu ziņā bija arī 2017. gads. Šobrīd Latvijas putnu sarakstā ir 366. putnu sugas.

Savukārt 2016. gadā Latvija tika konstatētas 3 jaunas putnu sugas, 2015. – 2, 2014. gadā – 1, bet 2013. gadā – 5.

Karte – brūnspārnu ķauķa migrācijas ceļš uz ziemotni Kamerūnā un atpakaļ uz ligzdošanas vietu Neretā

2017. gada vasarā, savā sētā gredzenojot putnus, uzliku ģeolokatorus 20 brūnspārnu ķauķiem Sylvia communis, ko man ar Šveices Ornitoloģijas institūta pētnieka Mārtiņa Brieža starpniecību atvēlēja Bergenas Universitātes ornitologs Terje Lislevand. Mazliet plašāk par to var lasīt ŠEIT.

Kaut arī sētā gredzenoto brūnspārnu ķauķu filopatrijas (atgriešanās ligzdot nākamajos gados iepriekšējā gada ligzdošanas vietā) procents ir diezgan augsts, 2018. gada vasarā atkārtoti noķēru tikai vienu brūnspārnu ķauķi ar ģeolokatoru, jo ģeolokatorus no Norvēģijas man atsūtīja ar nokavēšanos pēc ligzdošanas sezonas (kopumā 2018. gada vasarā sētā noķerti 15 iepriekšējos gados turpat ligzdojušie un gredzenotie šīs sugas putni). Tas bija brūnspārnu ķauķis ar gredzenu “Latvia Riga J200192”, kam ģeolokatoru uzliku 2017. gada 22. jūlijā un atkārtoti pēc gada turpat sētā noķēru 2018. gada 26. maijā.

Brūnspārnu ķauķis “J200192” / Foto – K.Funts

Brūnspārnu ķauķim noņemtajā ģeolokatorā visi dati gada garumā bija ierakstījušies labā kvalitātē, kā rezulātā M.Briedis sagatavoja šo skaisto karti, kā arī vairākus interesantus un vērtīgus faktus. Skaidrs, ka no viena putna migrācijas datiem nekādus vispārinošos secinājumus nevar izdarīt par brūnspārnu ķauķu Latvijas populācijas migrācijas ceļiem, dinamiku un stratēģiju, tāpat arī par ziemošanas vietu izvēli. Taču dati par šā viena brūnspārnu ķauķa migrācijas ceļu un stratēģiju arī ir gana nozīmīgi, lai gūtu aptuvenu ieskatu šīs sugas Latvijas populācijas migrācijas ceļu un ziemošanas vietas izvēlē.

Brūnspārnu ķauķa “J200192” rudens un pavasara migrācijas maršruts, ziemošanas vieta un dinamika / karti sagatavoja M.Briedis

Šajā kartē redzams, pa kādu maršrutu un cik ilgi putns lidojis rudens migrācijā uz savu ziemošanas vietu Rietumāfrikā – Kamerūnā, un pa kādu maršrutu pavasara migrācijā atgriezies atpakaļ iepriekšējā gada ligzdošanas vietā manā sētā. Kartē arī redzams, kuros mēnešos cik tālu putns ir aizlidojis un cik ilgi pavadījis ziemošanas vietā. Rudens migrācijā putns no Neretas prom devies 2017. gada 25. augustā un ziemošanas pirmajā vietā Āfrikā ieradies pēc mēneša – 2017. gada 28. septembrī, bet galvenajā ziemošanas vietā – 21. novembrī. Pavasara migrāciju no Āfrikas atpakaļ uz savu ligzdošanas vietu putns sācis 2018. gada 31. martā un Neretā atgriezies 2018. gada 17. maijā.

Interesanti ir tas, ka 2018. gada pavasarī putns līdzšinējā ligzdošanas vietā atgriezies nevis pa to pašu ceļu, pa kuru uz ziemotni aizlidoja 2017. gada rudenī, bet pa pilnīgi citu maršrutu. To sauc par cilpveida migrāciju. Kartē redzam, kur turpceļā un atpakaļceļā šķērsota Vidusjūra un Sahāras tuksnesis, turklāt atceļā putns lidojis pāri Alpu kalniem. Un vēl interesantāk, ka atgriežoties uz līdzšinējo ligzdošanas vietu, putns, kā redzams kartē, sākumā ir nedaudz kļūdījies un aizlidojis par tālu uz ZR, tad to sapratis, piekoriģējis maršrutu atpakaļ uz DA un atlidojis precīzi atpakaļ uz savu agrāko ligzdošanas vietu. Putns, kas svēra vien 13 garumus, precīzi atlidoja atpakaļ uz sētu no Kamerūnas, kas taisnā līnijā ir aptuveni 5570 km. Kopējā distance viena gada migrācijas ciklā, ko nolidojis šis putns, ir 14 010 km. Putnu orientēšanās un navigācijas prasmes arvien izraisa manī milzu apbrīnu pret šīm mazajām, gudrajām un izturīgajām dzīvbūtnēm!

Jebkurā gadījumā šis te ir tikai mans neprofesionāls apraksts sētā īstenojamajam pētījumam, zinātniskos secinājumus lai izdara zinātnieki M.Briedis un T.Lislevand. Nobeiguma vietā piebildīšu, ka pēc M.Brieža iniciatīvas šajā brūnspārnu ķauķu migrācijas pētījumā 2019. gadā ir iesaistījies Šveices Ornitoloģijas institūts, nodrošinot pētījumu ar 20 ģeolokatoriem, kurus sētā un tuvā apkaimē ligzdojošajiem brūnspārnu ķauķiem uzlikšu 2019. gada ligzdošanas sezonā. Protams, nav arī izslēgts, ka kādu no 2017. gadā ar ģeolokatoriem aprīkotajiem putniem noķeršu 2019. un/vai 2020. gada ligzdošanas sezonā, jo līdz šim vairāki šīs sugas putni ligzdot sētā ir atgriezušies 2 un 3 gadus pēc kārtas.

2019. gada ligzdošanas sezonā sētā ar Šveices Ornitoloģijas institūta atbalstu brūnspārnu ķauķiem uzlikti vēl 20 ģeolokatori un arī 2020. gadā šai pašai sugai šajā pašā vietā tiks uzlikti 20 ģeolokatori, tāpēc ar pētnieku Mārtiņu Briedi kopīgais brūnspārnu ķauķu migrācijas stratēģiju pētījums turpināsies vēl vismaz nākamos pāris gadus.

Brūnspārnu ķauķim “J200192” noņemtais ģeolokators / Foto – K.Funts