2021. gadā Latvijā konstatētas 3 jaunas putnu sugas:
Melnplecu klijaElanus caeruleus – putnu Kolkā, Talsu n., 1. maijā novēroja E.&V.Smislovi.
Garknābja šņibītisCalidris tenuirostris – putnu Asaros, Jūrmalā, 26. septembrī nofotografēja B.Barkāne.
Sibīrijas čakstīteSaxicola maurus – putnu Nīcas laukos, Dienvidkurzemes n., novēroja 10. oktobrī A.Klepers, I.Brediks, J.Ukass.
2021. gadā Latvijā kosntatēta arī 1 jauna putnu pasuga:
Islandes puskuitalaLimosa limosa islandica – putnu Liepājā 16. oktobrī novēroja E.Smislovs.
2020. gadā Latvijā tika konstatētas 3 jaunas putnu sugas, 2019., 2018. un 2017. gadā Latvijā netika konstatēta neviena jauna putnu suga. Savukārt 2016. gadā Latvija tika konstatētas 3 jaunas putnu sugas, 2015. – 2, 2014. gadā – 1, bet 2013. gadā – 5.
Uz šo brīdi Latvijā ir konstatētas 374 putnu sugas un 21 pasuga.
Kaut kad oktobra otrajā pusē es sapratu, ka būs lieli mēsli. Uz rudens migrāciju biju licis lielas cerības, lai sasniegtu savu prognozi – 2021. gadā novērot Viesturdārzā simts putnu sugas. Gada pirmā puse šā mērķa sasniegšanai bija ļoti veiksmīga, pavasara migrācija jo sevišķi. Maija beigās jau ar 82 parkam pieķeksētām sugām man bija optimistisks skats uz prognozēto simts sugu sasniegšanu. Taču rudenī, maigi sakot, gāja kā pa celmiem, jo rudens caurceļošanā parkā nedabūju virkni sugu, kurām noteikti tur migrācijas laikā vajadzēja piestāt vai lidot pāri. Vienkārši tajā brīdī es nebiju tur.
Man kā putnu vērotājam ļoti patīk taisīt dažādus lokālos putnu sarakstus bez sava tradicionālā Latvijas mūža saraksta. 2021. gadā tam izvēlējos Viesturdārzu, jo tas ir blakus Rīgas mājām, tas vienmēr ir pa ceļam, kad eju uz darbu vai citām darīšanām pilsētā. Turklāt Viesturdārzs ir mans mīļākais Rīgas parks, jo bērnībā tas bija tuvākais parks mūsu mājām, uz kuru regulāri ar vecākiem, omu un brāli braucām pastaigās. Vēlāk, mainoties dzīvesvietām, tās arī gandrīz vienmēr bija blakus Viesturdārzam, tāpēc cauri parkam bieži gāju gan uz skolu, gan studijām un vēlāk uz darbavietām. Tāpēc man Viesturdārzā ir labi zināms katrs koks, krūms un kakts, kas kur vējā nolauzts, kur kādi jauni soliņi salikti vai koki sastādīti un tamlīdzīgi.
Viesturdārzs atrodas Rīgas klusajā centrā, 400 metrus uz rietumiem no Daugavas tās labajā krastā starp Andrejsalu un Skanstes tukšainēm. Biotopi – neliels parks apmēram 0,1 kvadrātkilometra platībā, lielais dīķis ar nelieliem niedrājiem pretējos krastos, un mazais dīķis (abi dīķi ir fragmenti no Daugavas senās gultnes paliekas), strūklaku baseins, pļauti zālieni, asfaltēti celiņi, dažādi koki un krūmi – liepas, bērzi, egles, vītoli, melnalkšņi, ir arī eksotu stādījumi – kaut kāda svešzemju priede (visticamāk, melnā), skābarži, sarkanie ozoli, lapegles, ceriņi, rododendri. Aiz parka perimetra – tipiska pilsēta ar daudzstāvu dzīvojamo apbūvi, saimnieciskās darbības teritorijas, ielas, ietves un stāvlaukumi.
Lielākā daļa parka koku ir veci, augsti un kuplām lapotnēm. Tāpēc siltajā sezonā, sevišķi rudens sākumā, bija problēma ar debesu pārskatīšanu, jo skats uz debesīm gandrīz visur bija aizsegts. Izņemot nelielus atvērumus lapotnēs virs baseina un lielā dīķa un tam blakus esošā klajumiņa, lai gan arī šajās vietās horizonts apkārt esošo koku un apbūves dēļ bija aizsegts līdz lielam augstumam. Tādējādi noteikti tika palaistas garām vairākas caurceļojošās sugas, kas tad, kad atrados parkā, lidoja pāri, bet neizdeva saucienus.
Viesturdārza putnu sarakstā reģistrēju visas putnu sugas, kas novērotas vai dzirdētas parka teritorijā vai arī novērotas lidojam virs parka, man atrodoties parka teritorijā. Katrai sugai piefiksēju pirmo novērojuma datumu kā arī to, vai sugu gada laikā Viesturdārzā esmu novērojis vienu vai vairākas reizes (alfabētiskajā sarakstā ar zvaignzīti (*)atzīmētas sugas, kuras Viesturdārzā 2021. gadā novēroju tikai vienu reizi).
Visvairāk sugu – 23 – Viesturdārzā novēroju janvārī, kas, kaut arī ziemas vidus mēnesis, ir loģiski, jo tad tika sākti novērojumi un pieķeksētas ziemojošās sugas. Jaunu ķešu bagātības ziņā janvārim sekoja trīs pavasara mēneši ar daudzu sugu atgriešanos un caurceļošanu, tāpēc otrajā vietā ir aprīlis, kura devums bija 20 sugas, bet trešajā vietā ar 18 sugām bija maijs. Trīs pavasara mēneši kopā listei pienesa 53 sugas. Tālāk sekoja vasaras stagnācija un rudens negaidītais aplauziens, jo daudzas migrējošās sugas, kas bija parkā novērojamas rudenī, tur biju reģistrējis jau pavasara migrācijā.
2021. gadā piefiksēju arī dienas un laiku minūtēs, cik katra apmeklējuma reizē Viesturdārzā esmu pavadījis. Visvairāk dienu – 22 – parku apmeklēju matā, vismazāk – tikai 7 dienas – jūlijā. Visvairāk laika – 28 stundas un 40 minūtes – Viesturdārzā pavadīju septembrī, vismazāk – tikai 11 stundas 20 minūtes – jūlijā. Kopumā 2021. gadā, ķeksējot putnus, Viesturdārzu apmeklēju 189 dienas, pavadot tur 12 960 minūtes jeb 216 stundas, t.i., 2021. gadā Viesturdārzā kopsummā esmu nodzīvojis tieši 9 diennaktis! Godīgi sakot – sviests; biju ļoti pārsteigts, saskaitot kopā parkā pavadītās stundas un pārrēķinot tās diennaktīs. Te vēl viena statistika par ķeksēšanas dinamiku 2021. gadā Viesturdārzā – 1 putnu suga vidēji 2,2 stundās.
Kādi tad bija interesantākie novērojumi? 20. aprīlī pārlidojoša un riestojoša meža tilbīte, lielais dumpis 30. marta naktī migrācijā pāri parkam, pavasara migrācijā pupuķis 28. aprīlī, 7. maijā caurceļojošas dzeltenās cielavas (attēlā augstāk), dīķa nelielajā niedrājā 13. un 14. maijā dziedošs ceru ķauķis, 18. maijā parka skābaržos dziedošs sārtgalvītis (attēlā zemāk), dziedošs krūmu ķauķis 4. jūnijā, 7. oktobra agrā rītā meža pūce bļaustījās no ‘New Hansa’ tukšaines puses, 21. oktobrī lielajā dīķī bija atlidojuši un pāris nedēļas tur uzturējās 3 baltvēderi (nākamā bilde aiz sārtgalvīša).
No Viesturdārza ligzdotājiem ir vērts pieminēt ūdensvistiņas, kas dīķī Rūpniecības ielas malā ligzdoja arī 2021. gadā (šeit sekmīgi perējumi izvesti arī iepriekšējos 3 gadus). 2021. gadā pirmo reizi ūdensvistiņu novēroju 7. aprīlī, bet vienlaikus abus pāra putnus – 16. aprīlī. 29. aprīlī no krasta pamanīju pērnajās sausajās retajās niedrēs ūdensvistiņu ligzdu ar 3 olām, viens no pieaugušajiem putniem jau perēja. 7. maijā vienlaikus dīķī novēroju 3 pieaugušas ūdensvistiņas, taču tajā pašā dienā atradu, ka pirms mēneša atrastā ligzda ir izpostīta – olas tajā vairs nebija. Visticamāk, ligzdu izpostīja vārnas, izrijot olas, jo pērnās sausās niedres bija ļoti skrajas un aplauzītas, brīžos, kad ūdensvistiņa neperēja, ligzda ar olām bija labi redzama no prāva attāluma, nemaz jau nerunājot par skatu no augšas. Un vārnas ligzdas tuvumā rosījās bieži – gan virs ligzdas koku zaros, gan dīķa krastā. Taču ūdensvistiņas citā vietā uztaisīja jaunu ligzdu un 22. augustā novēroju sekmīgi izvestu vēlu perējumu ar 4 jaunuļiem.
Daudzas no 2021. gadā Viesturdārzā novērotajām sugām pastāvīgi ziemoja, regulāri ligzdoja un/vai caurceļoja parkā arī visus iepriekšējos gadus. No iepriekš parkā novērotām sugām tikai viena bija tāda – ko nedabūju šeit 2021. gadā – niedru strazds, kuru Viesturdārza dīķa mazajā niedrājā dziedam piefiksēju 2016. gada 30. maijā. Rudens otrajā pusē Viesturdārzā uzradās arī leicistiska (daļējs pigmenta trūkums apspalvojumā) pelēkā vārna, kas parkā un tā apkaimē palika ziemot. Te arī stāsta beigas par Viesturdārza putniem 2021. gadā. Man vēl ir trīs dienas, lai izlemtu, kādu lokālo gada listi taisīt 2022. gadā. Lai laba putnošana un ļaudīm mierīgs prāts!
FUNTAPUTNI.LV 