Daily Archives: janvāris 3, 2018

Putnu gredzenošana (2013.-2017.) Neretas pagastā – 5 gadu rezultāti

Publicēts žurnālā “Putni dabā” 80(2017/4) numurā. Šeit tas ir nedaudz papildināts.

Piecus gadus no 2013. līdz 2017. gadam esmu gredzenojis putnus savā lauku sētā Neretas pagastā Sēlijas paugurvaļņa DR malā. Šo piecu gadu laikā sētā esmu apgredzenojis 77 sugu 4374 putnus. Šajā rakstā plašāk pastāstīšu par to, kas ir apgredzenots, kādi pētījumi sākti, kas, manuprāt, ir bijis interesantākais. Ja kāds to visu grib izlaist – te ir KOPSAVILKUMA TABULA.

Mājas čurkstei pat pirkstiņi spalvaini / Foto – K.Funts

Gredzenošanas vietas biotops

Sētas platība ir 2,5 ha, tajā ir divas dabiskas pļavas, kas netiek pļautas, tikai reizi gadā – pavasarī – iztrimmerēti jaunkrūmi un mozaīkveidā retināti avenāji. Starp abām pļavām ir ķīļveida lapu koku puduris un krūmu josla, sētas malās visapkārt ir lapu koku mežmalas, krūmmalas, dažāda vecuma krūmu audzes, atsevišķi koki un krūmi un to grupas. Ir neliels sakņu un augļukoku dārzs, mazliet ogulāju, pļautas joslas pļavās un mauriņš ap māju. Gar sētas divām malām iet gaisa elektrolīnija, gar sētas vienu malu – grantēts ceļš. Sētas reljefs diezgan viļņains – starpība star zemāko un augstāko vietu sētā ir apmēram 10 m. Sētā ik gadu veicu nelielus ‘biotehniskos pasākumus’ putnu piesaistei un to daudzveidības palielināšanai – izpļautas joslas pļavās, iestādīta krūmu josla, tiek veidots akmeņu krāvums. Atkrūmojot pļavas, ir atstāts pa dažiem krūmiem un jauniem kokiem, ko putni izmanto tupēšanai, medījuma nolūkošanai un apkaimes novērošanai. Zemsedzi pļavās pamatā veido blīvs nekopts augājs (suņuburkšķi, nātres, Sibīrijas latvāņi, gārsenes u.tml., un pa apakšu nepļauta pērnā kūla).

Gredzenošanas vieta / Foto – K.Funts

Pie mājas aug vecs ražīgs pīlādzis, kas no vasaras otrās puses, kad ogas sāk ienākties, piesaista caurceļojošos putnus. Nekad netiek novākti visi āboli, liela daļa paliek zaros, zem ābelēm tiek atstāti kritušie āboli, kas ir barība vairākām putnu sugām gan rudenī, gan ziemā. Ogulājos netiek novāktas ogas.

Putnu piesaistei ir arī iestādīta ogu krūmu irbeņu rinda, egļu rinda, dažas krustābeles u.c kokaugi. Pēc pļavu atkrūmošanas un malkas gādāšanas koku pudurī zaru kaudzes netiek novāktas, bet atstātas pudurī vai pļavu malās. Tāpat pudurī netiek izvākti vējā lauztie koki un zari.

Apkaimes biotopi – meži (pārsvarā lapu koku ar egļu nelielu piemistrojumu, tikai abos netālajos purvos dominē priedes), krūmāji, slapjumi, dumbrāji, grāvji, mazas ekstensīvas zemnieku saimniecības un viensētas, daži apkopti, kā arī pamesti un aizauguši augļudārzi, dažas pamestas lauku sētas, pļavas, lauces, dažviet sējumi, ganības, netālu augstais sūnu purvs ar zāļu purva un niedrāju malām un bebrainēm ap purva ezeriņu, uz otru pusi – apmežojies purvs ar nelielām zāļu purva ‘salām’. Apkārtējā vide ir cilvēku maz ietekmēta (nav intensīvas lauksaimniecības, mežsaimniecības, rūpniecības, kūdras izstrādes u.tml.). Tāpēc sētas apkārtnē sastopama liela bioloģiskā daudzveidība, kas arī izskaidro putnu lielo daudzveidību šajā vietā – nepilnu 5 gadu laikā līdz 2017. gada beigām sētā novēroto putnu sarakstā jau ir reģistrētas 154 putnu sugas. Vēl jāpiebilst, ka šajā vietā nav nekādas putnu pavasara un rudens migrācijas koncentrācijas – caurceļošana notiek lielā izkliedē.

Viens no apkaimes ligzdotājiem – vakarlēpis / Foto – K.Funts

Putnu ķeršanas metodika

Gredzenošanai putnus ķēru Polijā ražotajos “Ecotone” sīkputnu tīklos ar linuma aci 16 mm, tīklu garumu 10 m, augstumu 2,5 m, 5 plauktiem. 2013. un 2014. gadā izmantoju 5 sīkputnu tīklus, 2015., 2016. un 2017. gadā – 7 sīkputnu tīklus. Papildus pavasara un rudens migrācijas laikā izmantoju vienu 14 m pūču tīklu caurceļojošo un lokālo pūču ķeršanai naktīs. Atkarībā no meteo apstākļiem gredzenošanas pamatsezona ilga no marta/aprīļa līdz oktobrim/novembrim. Piecu gadu laikā putni sētā ķerti 8250 stundas (visvairāk – 2160 stundas – 2014. gadā, vismazāk – 1210 stundas – 2017. gadā). Visu tīklu vienas apgaitas garums – ap 400 m.

Pūču tīklā naktī noķerta caurceļojoša sloka / Foto – K.Funts

Putnu gredzenošana pārsvarā notika reizi nedēļā 2 diennaktis no piektdienas līdz svētdienas vakaram un 3 nedēļas jūnija beigās – jūlija pirmajā pusē (2013. gadā 3 nedēļas augusta pirmajā pusē). Gredzenoju visus noķertos putnus, izņemot lielās zīlītes un zilzīlītes. Lielās zīlītes un zilzīlītes gredzenoju aukstajā sezonā no oktobra beigām līdz marta beigām, kad tās neregulāri tiek ķertas 1 tīklā netālu no putnu barotavas.

Apkaimes zīlīšu populācijas “apsaimniekotājs” rudeņos – apodziņš / K.Funts

Visvairāk apgredzenoti brūnspārnu ķauķi – 670 putni

Visvairāk putnu apgredzenots 2017. gadā – 1081, bet vismazāk – 623 – 2015. gadā. Piecu gadu laikā sētā visvairāk esmu apgredzenojis brūnspārnu ķauķus – 670 putnus. Tālāk uzskaitītas sugas, kam attiecīgajā laika posmā sētā apgredzenots vairāk par simts putniem. Apgredzenoto putnu skaita ziņā 2. vietā ir sarkanrīklītes – 565 putni, 3. vietā – parastie ķeģi – 399 putni;  4. – čuņčiņi – 393 putni; 5. – melngalvas ķauķi – 233 putni, 6. – purva ķauķi – 198 putni, 7. – krūmu ķauķi – 148 putni, 8. – vītīši – 116 putni, 9. – dārza ķauķi – 108 putni. Ja brūnspārnu ķauķi un šajā rindkopā minētās pārējās sugas, izņemot ķeģus, ir gredzenoti visas ligzdošanas sezonas un caurceļošanas laikā, tad ķeģi pārsvarā 2013. un 2017. gadu rudens invāzijās oktobra otrajā pusē un novembra pirmajā pusē.

Viens no sētā apgredzenotajiem 670 brūnsparnu ķauķiem / Foto – K.Funts

Ņemot vērā sētas un apkaimes biotopus, nav nekāds brīnums, ka gandrīz puse no visiem 77 sugu apgredzenotajiem 4374 putniem bija 15 sugu ķauķi (vītītis, čuņčiņš, svirlītis, dzeltensvītru ķauķītis, iedzeltenais ķauķis, ceru ķauķis, krūmu ķauķis, purva ķauķis, upes ķauķis, kārklu ķauķis, melngalvas ķauķis, dārza ķauķis, svītrainais ķauķis, gaišais ķauķis, brūnspārnu ķauķis) – kopā 2106 ķauķi jeb 48,1 % no visiem apgredzenotajiem.

Mana gredzenotava / Foto – K.Funts

Man personiski visinteresantākā gredzenošana bija no maija vidus līdz augusta beigām, kad, ņemot vērā biotopu sētā un apkaimē, atgriezās, caurceļoja, ligzdoja un aizlidoja vairākas ķauķu sugas. Sētā visvairāk ligzdoja brūnspārnu, purva, krūmu, kārklu un upes ķauķi – tiem apgredzenoju gan caurceļotājus, gan pieaugušos ligzdojošos putnus, gan sētā un apkaimē šķīlušos jaunuļus. Sētā un tuvumā ligzdoja arī lakstīgalas, brūnās čakstes, lukstu čakstītes, dārza ķauķi, melngalvas ķauķi, čuņčiņi, vītīši u.tml., kas arī tika apgredzenoti salīdzinoši lielā skaitā.

Viens no sētas upes ķauķiem / Foto – K.Funts

Jau pirmajā gadā, šajā vietā sākot gredzenot, ievēroju ka, šie sīkie dziedātājputni  sētā un apkaimē ligzdo un caurceļo lielā skaitā. Tāpēc sāku šo biotopu sava īpašuma teritorijā uzturēt nemainīgu – nepļautas pļavas, kas pavasarī veido kūlu (lasi – labas vietas, kur dzīvot, baroties, atpūsties, slēpties un ligzdot daudziem no iepriekšējā rindkopā pieminētajiem putniem), sazēlušo krūmu iztrimmerēšana, avenāju fragmentēšana nepļautajās pļavās, atsevišķu krūmu, to grupu un joslas atstāšana, kritalu u.tml. neizvākšana lapu koku pudurī. Tas nodrošināja, ka visas ligzdošanas sezonas garumā man ikdienā visapkārt ir mani interesējošie putni – brūsnpārnu, krūmu, purva, kārklu un upes ķauķu dziesmas ir pastāvīgais visbiežāk dzirdamais skaņas fons sētā, ko papildina lakstīgalas, dārza un melngalvas ķauķi, lukstu čakstītes, brūnās čakstes, čuņčiņi, vītīši u.c. Un viņus visus es varēju gredzenot un daļu sagaidīt atpakaļ nākamajos gados.

Sētā gredzenoto putnu kontroles nākamajos gados

Kopumā 5 gados kontrolēm noķēru 17 sugu 86 putnus, no tiem 2 bijuši citu gredzenotāju gredzenoti putni citās vietās ārvalstīs, pārējie – sētā iepriekšējos gados. Šajā statistikā nav iekļautas sētā gredzenoto zīlīšu četru sugu kontroles nākamajos gados, izņemot Polijā gredzenoto.

Tieši tas – manis gredzenoto putnu atkārtota noķeršana turpmākajos gados, kad šie putni atkal atgriežas ligzdot sētā, kur ligzdojuši vai šķīlušies iepriekšējos gados, ir viens no man personīgi interesējošajiem gredzenošanas aspektiem, sevišķi tālie migranti, kas ziemo Āfrikā un/vai Āzijā.

Sētā gredzenoto putnu kontroles nākamajos gados gredzenošanas vietā

Kā redzams tabulā, līdz šim visvairāk atgriezās brūnspārņu ķauķi (ziemo Āfrikā uz D aiz Sahāras), kas loģiski, jo šo putnu sētā ligzdošanas sezonā apgredzenots visvairāk. Četros gados apgredzenotajiem 565 brūnspārnu ķauķiem kopā bijušas 33 kontroles jeb 5,8% (visvairāk – 11 putni – 2017. gadā, vismazāk – pa 7 putniem – 2014. un 2016. gadā).

Tālāk ar vēl labāku rādītāju seko lakstīgalas (ziemo A, DA Āfrikā) – no 62 apgredzenotajām lakstīgalām nākamajos gados bija 6 kontroles jeb 9,7 %. Te jāpaskaidro, ka šajā aprēķinā, lai tas būtu korekts, iekļauti 2013.-2016. gredzenotie un 2014.-2017. kontrolētie putni (2017. gadā gredzenotie nav iekļauti, jo par to atgriešanos varēs spriest tikai 2018. gadā). Jāpiebilst, ka iepriekšējos gados gredzenoto un nākamajos gados ligzdošanas vai šķilšanās vietās atgriezušos (filopatrija) vietējo putnu skaits un procents ir vēl lielāks, jo šādā aprēķinā ir jāiekļauj tikai ligzdošanas laikā gredzenotie putni, atmetot visus cauceļotājus, bet tas jau ir cits stāsts.

Šeit gan ir vēl kāds interesants aspekts, kas nedaudz maina šajā nodaļā sarēķinātos procentus, proti, atgriezušos putnu skaits ir mazāks par kontroļu skaitu, jo vairāki putni sētā atgriezušies vairākus gadus pēc kārtas. No nākamajos gados kontrolētajiem putniem vairākus gadus pēc kārtas ligzdot sētā atgriezušies 4 brūnspārnu ķauķi, 2 lakstīgalas, 2 purva ķauķi un 1 krūmu ķauķis.

Lakstīgala ligzdot sētā atlido vismaz 4 gadus pēc kārtas

Visievērojamākais sētas putns šajā ziņā ir lakstīgala vārdā “Latvia Riga JA43165”, kuru sētā kā pieaugušo putnu apgredzenoju 18.05.2014., un kas nākamos 3 gadus uzticīgi atgriezās ligzdot līdzšinējā vietā! Šo lakstīgalu atkārtoti esmu  noķēris sētā nākamo 3 gadu laikā 06.06.2015., 23.06.2016. un 19.05.2017. Tātad šī lakstīgala sētā uz vienu un to pašu vietu no ziemošanas vietas DA, A Āfrikā atlidoja ligzdot vismaz 4 gadus pēc kārtas!  Jāpiebilst, ka arī vecums šai lakstīgalai 2017. gadā  bija jau visnotaļ cienījams – vismaz 5. mūža gads, kas nav maz sugai, kurai vidējais mūža ilgums ir 2 gadi, bet zināmā vecākā savvaļas lakstīgala pasaulē ir bijusi vismaz 8 gadus un 10 mēnešus veca (Euring dati).

Viens no sētā apgredzenotajiem lakstīgalu jaunuļiem / Foto – K.Funts

Sētā gredzenoto putnu kontroles ārvalstīs

Līdz šā raksta publicēšanai blogā (03.01.2018.) esmu saņēmis ziņas par 3 sētā gredzenotajiem putniem, kam ir kontroles ārvalstīs.

Brūnspārnu ķauķis, ko sētā apgredzenoju 20.08.2013., tika atrasts beigts uz balkona Belgradā, Serbijā 01.09.2015. Kontrole pēc 2 gadiem un 12 dienām, attālums – 1314 km.

Gadījums ar 07.08.2013. sētā gredzenoto dziedātājstrazdu ir interesantāks – tā gredzens tika atrasts 27.06.2015. Minhenē, Vācijā, zem torņa, kurā tobrīd ligzdoja lielie piekūni. Ņemot vērā kontroles datumu, visticamāk, Latvijā manis gredzenotais dziedātājstrazds ir kļuvis par barību Vācijas lielo piekūnu jaunuļiem. Kontrole pēc 1 gada, 10 mēnešiem un 20 dienām, attālums – 1239 km.

Neoficiāli esmu arī saņēmis ziņu, ka sētā 21.08.2016. gredzenotā sarkanrīklīte ir 2017. gadā atkārtoti noķerta Itālijā, taču pagaidām neesmu saņēmis datus par šās kontroles vietu un datumu.

Ārvalstīs gredzenoto putnu kontroles

Piecu gadu laikā (līdz 03.01.2018.) sētā esmu noķēris arī 2 ārpus Latvijas gredzenotus putnus.

Lielā zīlīte, kuru sētā noķēru 05.10.2013., bija gredzenota 20.10.2012. Dabkovicē, Polijā. Kontrole pēc 11 mēnešiem un 15 dienām, Attālums – 610 km.

Spānijā gredzenotu čuņčiņu sētā noķēru 10.05.2015., taču par to vēl neesmu saņēmis atbildi, kur un kad šis putns Spānijā gredzenots.

Spānijā gredzenotais čuņčiņš, 8 grami / Foto – K.Funts

Sētā ligzdojošo putnu migrācijas pētījumi ar ģeolokatoriem

2017. gada sākumā ar mani sazinājās ornitologs, Dr.biol. Mārtiņš Briedis, kas pēta Eiropā ligzdojošo putnu migrācijas, ierosinot sētā un apkaimē ligzdojošajiem krūmu ķauķiem uzlikt ģeolokatorus, lai mēģinātu noskaidrot, pa kādiem ceļiem šie putni migrē uz/no ziemošanas vietām, kur pa ceļam atpūšas un kur ziemo. Jo par to nekā daudz joprojām nav zināms, tikai tas, ka krūmu ķauķi ziemo Āzijā. Rezultātā sētā un tās apkaimē 2017. gada vasarā 15 krūmu ķauķu tēviņiem M.Briedis, man asistējot, uzlika ģeolokatorus.

Viens 15 krūmu ķauķiem ar ģeolokatrou / K.Funts

Ar to ģeolokatoru darbi 2017. gada ligzdošanas sezonā nebeidzās. M.Briedim tapa zināms, ka Norvēģijā nav īstenots kāds pētījums un pāri palikuši 20 ģeolokatori. M.Briedis norvēģus informēja, ka sētā gredzenoju lielā skaitā brūnspārnu ķauķus un salīdzinoši liela daļa no tiem nākošajos gados atgriežas sētā ligzdot. Līdz ar to sētā 20 brūnspārnu ķauķiem uzliku norvēģu pētnieka atsūtītos ģeolokatorus. Lieki piebilst, ka arī par brūnspārnu ķauķu migrācijas ceļiem nekas daudz nav zināms.

Viens 20 brūnspārņu ķauķiem ar ģeolokatoru / K.Funts

Tagad jāsagaida  2018. gada ligzdošanas sezona un jācer, ka izdosies noķert dažus no krūmu un brūnspārnu ķauķiem, lai atgūtu tiem uzliktos ģeolokatorus, pētnieki lejupielādētu to gada laikā uzkrātos datus un uzzinātu daudz jauna par šo putnu migrāciju. Šeit var lasīt divus manus rakstus par krūmu ķauķu un brūnspārnu ķauķu aprīkošanu ar ģeolokatoriem sētā 2017. gada vasarā.

Sētā apgredzenotie Latvijas ornitofaunas retumi

No 2013. līdz 2017. gadam sētā esmu apgredzenojis 4 sugu 18 Latvijā reti sastopamus putnus: 1 dzeltensvītru ķauķītis – 11.10.2015.; 2 sārtgalvīši – 30.03.2014., 31.08.2014.; 6 gaišie ķeģi – 03.11.2013., 09.11.2013., 10.11.2013., 22.10.2017.; 07.11.2017. (2 ex), 9 mazie ķeģi – 02.11.2013., 22.10.2017. (3 ex), 29.10.2017. (3 ex), 05.11.2017, 07.11.2017.

11.10.2015. sētā apgredzenotais retums – dzeltensvītru ķauķītis / Foto – K.Funts

Dažas piezīmes par atsevišķām sugām

Vismazāk piecu gadu laikā, t.i., tikai pa 1 putnam, sētā esmu apgredzenojis 7 sugu putnus: meža pīli, zvirbuļvanagu, bikšaino apogu, mājas čurksti, dzeltensvītru ķauķīti, akmeņčakstīti un pļavu čipsti.

Pa diviem putniem esmu apgredzenojis griezi, purva pūci, vakarlēpi, pelēko dzilnu, lielo čaksti, sārtgalvīti, pelēko strazdu un plukšķi.

Savukārt pa trim putniem – sloku, apodziņu, vidējo dzeni, dižraibo dzeni, melno dzilnu un sila strazdu.

Pirmajos gredzenošanas gados biju pārsteigts par noķertajām pūcēm. Sākotnēji biju domājis, ka noķeršu dažas vietējās meža pūces un varbūt kādu caurceļojošu ausaino pūci, jo vietas specifika tomēr ir tāda, ka sētā un tās tuvākā un tālākā apkaimē nav nekādas caurceļojošo putnu migrācijas koncentrācijas – migrācija šajā vietā rit lielā izkliedē. Taču kopā pa šiem 5 gadiem esmu apgredzenojis 5 sugu (meža pūce, apodziņš, bikšainais apogs, ausainā pūce, purva pūce) 23 pūces. Vienas pūčošanas nakts rekords bija 01.05.2017. pavasara migrācijas laikā, kad naktī apgredzenoju 3 ausainās pūces. Ausaino pūču sētā arī apgredzenots visvairāk – 12 putni, savukārt 2017. gada oktobra – novembra mijā 10 dienās apgredzenoju 2 apodziņus.

Sētā apgredzenotas arī 2 caurceļojošas purva pūces / Foto – K’.Funts

No Latvijā sastopamajām 9 dzeņveidīgo sugām sētā apgredzenotas 7 sugas – tītiņš, mazais dzenis, vidējais dzenis, baltmugurdzenis, dižraibais dzenis, melnā dzilna un pelēkā dzilna. Visvairāk apgredzenots tītiņu – kopā 48, bet visvairāk no t.s. raibdzeņiem – baltmugurdzeņi – 11, kas ir sētā un tuvējā apkaimē dominējošā raibdzeņu suga.

2016. gada vasaras nogalē apgredzenotas 3 melnās dzilnas / K.Funts

Interesantas bija arī 2013. un 2017. gada ķeģu rudens invāzijas. 2013. gada novembra pirmajā pusē kopumā apgredzenoju 154 ķeģus (150 parastos, 3 gaišos, 1 mazo), savukārt 2017. gadā no oktobra otrās puses līdz gada beigām kopumā apgredzenoju 249 ķeģus (238 parastos, 3 gaišos, 8 mazos). Visvairāk vienā dienā – 29.10.2017. – apgredzenoto ķeģu skaits – 127 (124 parastais un 3 mazie). 29.10.2017. bija arī datums, kad 5 gadu laikā vienā dienā apgredzenots visvairāk putnu – jau minētie 127 ķeģi, 1 svilpis un 1 apodziņš, kopā 129 putnu.

Viens no retumiem – gaišais ķeģis / Foto – K.Funts

Nobeiguma vietā

Ir daudz izpētīts un zināms par putnu migrācijas stratēģijām, orientēšanās un navigācijas instinktiem un prasmēm. Taču katru reizi mani pārņem apbrīna, kad atkārtoti noķeru sētā iepriekšējos gados gredzenotos putnus, kas no savām tālajām ziemotnēm Āfrikā vai Āzijā atkal atgriezušies šeit ligzdot.  Es apbrīnoju šīs mazās, tikai ap 10 līdz 25 gramus smagās sīkās dzīvbūtnes, kas spēj tik precīzi atlidot atpakaļ uz savu ligzdošanas vietu no tālajām ziemošanas vietām – brūnspārnu ķauķis no teritorijām uz dienvidiem aiz Sahāras Āfrikā, krūmu ķauķis no Indijas, lakstīgala no Austrumāfrikas, purva ķauķis no Dienvidaustrumāfrikas. Viņi ir unikāli. Jā, katrs no šiem mazajiem putniņiem ir apbrīnas vērts. Katru gadu viņi pārvar tūkstošiem kilometru, lidodami pār tuksnešiem, jūrām, mežiem, kalniem, nelabvēlīgos laika apstākļos, plēsēju vajāti. Un atkal atgriežas atpakaļ. Ikreiz, kad pavasarī vai vasaras sākumā noķeru kādu no iepriekšējos gados sētā gredzenotajiem putniem, man ir liels prieks un sajūta, it kā kāds no manējiem būtu atgriezies atpakaļ mājās pēc ilgas un tālas prombūtnes. Un es jau tagad gaidu 2018. gada pavasari, kad atkal satikšu kādu no viņiem.

Apgredzenots arī 1 bikšainais apogs / K.Funts

Pateicības un nākotnes plāni

Vēlos pateikt paldies manai sievai, kas pacieš putnu aptaisītu vīru un daudzreiz ir palīdzējusi uzstādīt tīklus, reizēm pārvietot tos, kā arī neskaitāmas reizes staigājusi tīklu apgaitās, lai ziņotu man par noķertajiem putniem. Paldies meitai un dēlam, kas reizēs, kad dzīvojas pa sētu,  tiek sūtīti, grib viņi to vai nē, tīklu apgaitās, sevišķi dēlam, kas laika gaitā apguvis gan sīkputnu izņemšanu no tīkliem, gan arī gredzenošanu, tādējādi reizēm palīdzot man šajā nodarbē. Paldies vairākiem pieredzējušiem gredzenotājiem un putnotājiem, ar kuriem esmu konsultējies visdažādākajos jautājumos par putnu gredzenošanu, sevišķi Valdim Rozem un Guntim Graubicam. Paldies ornitologam Mārtiņam Briedim, kam pateicoties sētā sākti putnu migrācijas pētījumi ar ģeolokatoriem.

Rudens migrācijā apgredzenota caurceļojoša koku čipste / Foto – K.Funts

Cik ilgi putnus ķeršu un gredzenošu nākotnē? Vilks vien zina. 2018. to darīšu noteikti, jo jāmēģina atgūt kaut daži ģeolokatori, kas 2017. gadā uzlikti krūmu ķauķiem un brūnspārnu ķauķiem. Šobrīd domāju, ka kopumā vajadzētu apmēram tādā pašā intensitātē gredzenot vismaz 11 gadus, lai sanāktu 10 kontroļu gadi.

P.S.

Tā kā sētā putnus gredzenoju pastāvīgi, šī vieta iekļauta Eiropas putnu uzskaišu un gredzenošanas staciju vietnē Trektellen.org,, kur regulāri publicēju datus par Neretā apgredzenotajiem putniem, dodot iespēju tam sekot līdzi arī putnu gredzenotājiem u.c. interesentiem Latvijā un pasaulē. Mani gredzenošanas dati http://www.trektellen.org lapā ir atrodami sadaļā NERETA.

Advertisements