Daily Archives: augusts 7, 2017

Neretas pagastā 2017. gada vasarā 20 brūnspārnu ķauķiem uzlikti ģeolokatori

Jūlija vidū man piezvanīja ornitologs Mārtiņš Briedis, kas tobrīd Svalbāras salā lika ģeolokatorus jūras zīriņiem, un izstāstīja, ka Norvēģijā nobrucis kāds pētījums, kurā bija paredzēts 20 ģeolokatorus uzlikt sarkanrīkles čipstēm. Nu esot neizmantoti 20 ģeolokatori, taču to darbības specifikas dēļ tos nepieciešams putniem uzlikt jau 2017. gada ligzdošanas sezonā. Kāds ar kādu sazinājies, meklēts kāds, kas kaut kur Eiropā pastāvīgi gredzeno ligzdojošus sīkputnus, kuru migrācijas ceļi un ziemošanas vietas nav sevišķi labi pētīti, tad nu Mārtiņš norvēģus informējis par vienu veci Neretas pagastā, Sēlijā, kas tup sētā un riņķo visādus mazos dziedātājputnus, daudz ķauķu, jo sevišķi brūnspārnu ķauķus. Turklāt ir svarīgi ģeolokatorus uzlikt vietējiem ligzdojošajiem pieaugušajiem putniem, jo viņi vismaz vienu reizi jau ir aizlidojuši līdz savai ziemotnei Āfrikā un pavasarī sekmīgi atgriezušies – tātad ir pietiekami gudri, stipri, izmanīgi un pieredzējuši, kas dod cerību, ka daļa šo putnu šā gada ligzdošanas vietā atgriezīsies arī 2018. gādā. Tas ir ļoti svarīgi, jo vismaz daļu ģeolokatoru pēc gada būs nepieciešams atgūt. Brūnspārnu ķauķi kāreiz ir suga, kuru sētā visvairāk esmu apgredzenojis nepilnu 5 gadu laikā – 664 brūnspārņu ķauķus (dati uz uz 07.08.2017.), te detalizētāks PĀRSKATS par sētā apgredzenotajiem putniem, t.sk., brūnspārnu ķauķiem pēdējā piecgadē.

Brūnspārnu ķauķis ar uzliktu ģeolokatoru. / Foto – K.Funts

Ik gadu daļa iepriekšējos gados gredzenoto brūnspārnu ķauķu atgriežas no ziemotnēm Āfrikā atpakaļ ligzdot sētā, kur atkārtoti gredzenošanas vietā nākamajās ligzdošanas sezonās esmu tos noķēris: 2014. – 7 brūnspārnu ķauķus, 2015. – 8., 2016. – 7, 2017. – 10.  Laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam, nerēķinot migrācijas laikā ķertos putnus un rēķinot tikai vietējos ligzdotājus, nākamajos gados sētā vai tās tiešā apkaimē atgriezušos un atkārtoti noķerto iepriekš turpat ligzdojušo brūnspārnu ķauķu īpatsvars vidēji ir 6,89%* (daļa no tiem –  vairākus gadus pēc kārtas). Tas dod diezgan lielu cerību 2018. gada ligzdošanas sezonā kādu no uzliktajiem ģeolokatoriem atgūt.

Lejuplādējot iegūtos datus no ģeolokatoriem, būtu iespējams aprēķināt diezgan precīzu brūnspārnu ķauķu migrācijas ceļu uz ziemotnēm Āfrikā uz D aiz Sahāras un atpakaļ, kā arī iegūt daudz citu vērtīgu ziņu, piemēram, par migrācijas stratēģiju – atpūtas un barošanās vietas migrācijas ceļā, uzturēšanās laiks tajās u.c.

Brūnspārnu ķauķa izmēriem pārveidotie ģeolokatori. / Foto – K.Funts

Sekoja ātra sarakste ar norvēģu zinātnieku un rezultātā man tapa atsūtīti 20 ģeolokatori un uzreiz arī to remontkomplekts. Lietas būtība tāda, ka atkarībā no putna izmēriem katrai sugai tiek aprēķināts cilpiņu garums, ar kuru palīdzību ģeolokatoru nostiprina ap putna kājām (gandrīz kā mugursoma cilvēkam). Sarkanrīkles čipstu, kam bija sākotnējā doma likt ģeolokatorus Norvēģijā, vidējais svars ir 21 grams. Bet pieaudzis brūnspārnu ķauķis vidēji sver 14 gramus, t.i., par 1/3 mazāk nekā sarkanrīkles čipste. Tātad stiprinājumi bija par garu, sarkanrīkles čipstēm paredzētie bija jānoņem un brūnspārņu ķauķu izmēriem atbilstoša garuma no tieva silikona pavediena jāuzmontē virsū, savienojot galus ar silikona līmi sīkā silikona caurulītes gabalā un to visu pielīmējot pie paša ģeolokatora. Tā nu dabūju padarboties pāris stundas lauka apstākļos bez jebkādiem smalkajiem instrumentiem.

Ģeolokatoru pielāgošana brūnspārnu ķauķu izmēriem. / Foto – K.Funts

Gala rezultātā visi ģeolokatori 20 brūnspārnu ķauķiem tika uzlikti, turklāt piecus uzliku jau iepriekš šogad sētā gredzenotajiem putniem. Diemžēl nevienu ģeolokatoru neizdevās uzlikt iepriekšējos gados sētā gredzenotajiem putniem (šogad tādu bija 10), jo tie jau bija izligzdojuši un aizlidojuši prom. Ja ģeolokatorus būtu saņēmis divas nedēļas ātrāk, būtu tos uzlicis vairākiem iepriekšējos gados gredzenotajiem putniem un vēl vairāk tiem, kurus apgredzenoju šā gada ligzdošanas sezonas sākumā. Taču dāvinātam zirgam zobos neskatās un ļoti ceru, ka gan jau 2018. gada ligzdošanas sezonas laikā dažus no šiem 20 putniem izdosies atkal noķert un ģeolokatorus ar gada garumā uzkrātajiem vērtīgajiem datiem atgūt.

J.Funts izņem no tīkla brūnspārnu ķauķi ģeolokatora uzlikšanai. /Foto K.Funts

Vienā teikumā – kā ģeolokators strādā un kāpēc tos putniem bija jāuzliek? Ģeolokators ik pēc dažām minūtēm nomēra un fiksē gaismas intensitāti, pēc tā nosaka saullēkta un saulrieta laiku, izmērītais dienas garums dod ģeogrāfisko platuma grādu, pusdienlaiks – ģeogrāfiskā garuma grādu.

Brūnspārnu ķauķu iecienīts ligzdošanas biotops. / Foto – J.Funts

P.S. Sētā un apkaimē 2017. gada ligzdošanas sezonas laikā pēc ornitologa Mārtiņa Brieža iniciatīvas un vadībā tika arī uzlikti 15 ģeolokatori ne mazāk interesantajiem krūmu ķauķiem. Šeit raksts par ģeolokatoru uzlikšanu 15 krūmu ķauķiem 2017. gada vasarā.

(*) – J.Funts “Brūnspārnu ķauķu Sylvia communis piesaiste iepriekšējo gadu ligzdošanas vietām Sēlijas dienvidu ainavās”, Zinātniski pētnieciskais darbs bioloģijas sekcijā /11. klase / Rīga 2017 – nepubl.

 

Advertisements