Daily Archives: augusts 2, 2017

Neretas pagastā 2017. gada vasarā 15 krūmu ķauķiem uzlikti ģeolokatori

Sākot rosīties un gredzenot putnus Neretas pagastā, biju pārsteigts, cik daudz sētā un tās tuvā apkaimē ir krūmu ķauķu. No lieveņa gan pavasara migrācijas laikā, gan ligzdošanas sezonā dažbrīd varēja vienlaikus dzirdēt 2 vai 3 dziedošus tēviņus.

Izrādījās, ka tā nu ir sagadījies – sētā un tuvākajā apkaimē ir ideāli biotopi krūmu ķauķu ligzdošanai. Nelielas pļavas un lauces ar jaunu lapu koku mežmalām, krūmmalas, dažāda vecuma krūmu audzes, krūmu grupas un atsevišķi krūmi. Zemsedzi veido blīvs nekopts augājs (suņuburkšķi, nātres, Sibīrijas latvāņi, gārsenes u.c., un pa apakšu nepļauta pērnā kūla). Īsāk sakot – ļoti iecienītas ligzdošanas vietas ne tikai krūmu ķauķiem, bet arī purva ķauķiem, upes ķauķiem, kārklu ķauķiem un brūnspārnu ķauķiem. Sētas apkaimē ir izveidojusies tāda kā krūmu ķauķu ligzdošanai ‘ideālā sala’, ko uz Z un D ierobežo purvi un skujkoku mežu masīvi, bet uz R un A – agrārainava.

Krūmu ķauķis ar ģeolokatoru. / Foto – K.Funts

Līdz šim brīdim piecās ligzdošanas sezonās sētā ir apgredzenoti 147 krūmu ķauķi (uz 02.08.2017.), no tiem divi ir pēc 1 un 2 gadiem kontrolēti gredzenošanas vietā, turklāt viens putns, kas tika apgredzenots 2014. gadā, atgriezās sētā ligzdot arī 2015. un 2016. gadā. Te var iepazīties ar sētā apgredzenoto krūmu ķauķu un citu putnu skaitu pēdējo piecu gadu laikā.

Krūmu ķauķu ligzdošanas vietas sētas apkaimē. / Foto – K.Funts

2017. gadā sētas krūmu ķauķiem sanāca pievērst daudz vairāk uzmanības nekā iepriekšējos četros gados, jo ornitologs, putnu migrāciju pētnieks Dr.Biol. Mārtiņš Briedis ierosināja sētā īstenot pētījumu, 15 krūmu ķauķus aprīkojot ar ģeolokatoriem. Ar mērķi 2018. gada ligzdošanas sezonā atkal noķert vismaz dažus no šiem putniem, lai ģeolokatorus atgūtu un tādējādi iegūtu datus par krūmu ķauķu Eiropas populācijas migrācijas ceļiem un ziemošanas vietām, migrācijas ātrumu, uzturēšanās ilgumu atpūtas un barošanās vietās, īsāk sakot, dabūtu daudz vērtīgu un interesantu datu par šās sugas migrācijas stratēģiju utt. Par ģeolokatora darbību – ģeolokators ik pēc dažām minūtēm izmēra un fiksē gaismas intensitāti, pēc tā, kad ģeolokators atgūts un tajā saglabātā informācija lejuplādēta, nosaka saullēkta un saulrieta laiku, izmērītais dienas garums dod ģeogrāfisko platuma grādu, pusdienlaiks – ģeogrāfiskā garuma grādu.

Viens no ģeolokatoriem, kas uzlikts krūmu ķauķiem. / Foto – K.Funts

Patiesībā par krūmu ķauķu migrācijas ceļiem uz viņu ziemotnēm Indijā un cituviet D Āzijā arī mūsdienās joprojām nekas nav zināms, izņemot to, ka no Eiropas šie putni aizlido jūlija otrajā pusē un augustā, bet ziemošanas vietās kaut kur Indijā u.c. Āzijā parādās pavēlā rudenī.

Ar ornitologu Mārtiņu Briedi un krūmu ķauķi. / Foto – K.Funts

Lai īstenotu Mārtiņa pētījumu, jūnija pirmajā pusē regulāri apstaigāju apkaimi, meklēdams pastāvīgi dziedošus krūmu ķauķu tēviņus. Tad jūnija otrajā pusē uz nedēļu ieradās Mārtiņš un mērķi īstenojām – apkaimē un sētā 15 lokāliem aktīvi dziedošiem krūmu ķauķu tēviņiem tika uzlikti ģeolokatori. Iekartējot katru no 15 ar ģeolokatoriem aprīkoto krūmu ķauķi maza mēroga apkaimes kartē, apstiprinājās novērojumi par šās sugas lielo ligzdošanas blīvumu sētas apkaimē (rupji ņemot – vismaz 15 pāri 1 kvadrātkilometrā). Tagad tikai jācer, ka 2018. gada vasarā mums izdosies noķert kādu no pērnajiem krūmu ķauķiem un atgūt vismaz vienu ģeolokatoru.

Advertisements