Monthly Archives: augusts 2017

Neretas pagastā 2017. gada vasarā 20 brūnspārnu ķauķiem uzlikti ģeolokatori

Jūlija vidū man piezvanīja ornitologs Mārtiņš Briedis, kas tobrīd Svalbāras salā lika ģeolokatorus jūras zīriņiem, un izstāstīja, ka Norvēģijā nobrucis kāds pētījums, kurā bija paredzēts 20 ģeolokatorus uzlikt sarkanrīkles čipstēm. Nu esot neizmantoti 20 ģeolokatori, taču to darbības specifikas dēļ tos nepieciešams putniem uzlikt jau 2017. gada ligzdošanas sezonā. Kāds ar kādu sazinājies, meklēts kāds, kas kaut kur Eiropā pastāvīgi gredzeno ligzdojošus sīkputnus, kuru migrācijas ceļi un ziemošanas vietas nav sevišķi labi pētīti, tad nu Mārtiņš norvēģus informējis par vienu veci Neretas pagastā, Sēlijā, kas tup sētā un riņķo visādus mazos dziedātājputnus, daudz ķauķu, jo sevišķi brūnspārnu ķauķus. Turklāt ir svarīgi ģeolokatorus uzlikt vietējiem ligzdojošajiem pieaugušajiem putniem, jo viņi vismaz vienu reizi jau ir aizlidojuši līdz savai ziemotnei Āfrikā un pavasarī sekmīgi atgriezušies – tātad ir pietiekami gudri, stipri, izmanīgi un pieredzējuši, kas dod cerību, ka daļa šo putnu šā gada ligzdošanas vietā atgriezīsies arī 2018. gādā. Tas ir ļoti svarīgi, jo vismaz daļu ģeolokatoru pēc gada būs nepieciešams atgūt. Brūnspārnu ķauķi kāreiz ir suga, kuru sētā visvairāk esmu apgredzenojis nepilnu 5 gadu laikā – 664 brūnspārņu ķauķus (dati uz uz 07.08.2017.), te detalizētāks PĀRSKATS par sētā apgredzenotajiem putniem, t.sk., brūnspārnu ķauķiem pēdējā piecgadē.

Brūnspārnu ķauķis ar uzliktu ģeolokatoru. / Foto – K.Funts

Ik gadu daļa iepriekšējos gados gredzenoto brūnspārnu ķauķu atgriežas no ziemotnēm Āfrikā atpakaļ ligzdot sētā, kur atkārtoti gredzenošanas vietā nākamajās ligzdošanas sezonās esmu tos noķēris: 2014. – 7 brūnspārnu ķauķus, 2015. – 8., 2016. – 7, 2017. – 10.  Laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam, nerēķinot migrācijas laikā ķertos putnus un rēķinot tikai vietējos ligzdotājus, nākamajos gados sētā vai tās tiešā apkaimē atgriezušos un atkārtoti noķerto iepriekš turpat ligzdojušo brūnspārnu ķauķu īpatsvars vidēji ir 6,89%* (daļa no tiem –  vairākus gadus pēc kārtas). Tas dod diezgan lielu cerību 2018. gada ligzdošanas sezonā kādu no uzliktajiem ģeolokatoriem atgūt.

Lejuplādējot iegūtos datus no ģeolokatoriem, būtu iespējams aprēķināt diezgan precīzu brūnspārnu ķauķu migrācijas ceļu uz ziemotnēm Āfrikā uz D aiz Sahāras un atpakaļ, kā arī iegūt daudz citu vērtīgu ziņu, piemēram, par migrācijas stratēģiju – atpūtas un barošanās vietas migrācijas ceļā, uzturēšanās laiks tajās u.c.

Brūnspārnu ķauķa izmēriem pārveidotie ģeolokatori. / Foto – K.Funts

Sekoja ātra sarakste ar norvēģu zinātnieku un rezultātā man tapa atsūtīti 20 ģeolokatori un uzreiz arī to remontkomplekts. Lietas būtība tāda, ka atkarībā no putna izmēriem katrai sugai tiek aprēķināts cilpiņu garums, ar kuru palīdzību ģeolokatoru nostiprina ap putna kājām (gandrīz kā mugursoma cilvēkam). Sarkanrīkles čipstu, kam bija sākotnējā doma likt ģeolokatorus Norvēģijā, vidējais svars ir 21 grams. Bet pieaudzis brūnspārnu ķauķis vidēji sver 14 gramus, t.i., par 1/3 mazāk nekā sarkanrīkles čipste. Tātad stiprinājumi bija par garu, sarkanrīkles čipstēm paredzētie bija jānoņem un brūnspārņu ķauķu izmēriem atbilstoša garuma no tieva silikona pavediena jāuzmontē virsū, savienojot galus ar silikona līmi sīkā silikona caurulītes gabalā un to visu pielīmējot pie paša ģeolokatora. Tā nu dabūju padarboties pāris stundas lauka apstākļos bez jebkādiem smalkajiem instrumentiem.

Ģeolokatoru pielāgošana brūnspārnu ķauķu izmēriem. / Foto – K.Funts

Gala rezultātā visi ģeolokatori 20 brūnspārnu ķauķiem tika uzlikti, turklāt piecus uzliku jau iepriekš šogad sētā gredzenotajiem putniem. Diemžēl nevienu ģeolokatoru neizdevās uzlikt iepriekšējos gados sētā gredzenotajiem putniem (šogad tādu bija 10), jo tie jau bija izligzdojuši un aizlidojuši prom. Ja ģeolokatorus būtu saņēmis divas nedēļas ātrāk, būtu tos uzlicis vairākiem iepriekšējos gados gredzenotajiem putniem un vēl vairāk tiem, kurus apgredzenoju šā gada ligzdošanas sezonas sākumā. Taču dāvinātam zirgam zobos neskatās un ļoti ceru, ka gan jau 2018. gada ligzdošanas sezonas laikā dažus no šiem 20 putniem izdosies atkal noķert un ģeolokatorus ar gada garumā uzkrātajiem vērtīgajiem datiem atgūt.

J.Funts izņem no tīkla brūnspārnu ķauķi ģeolokatora uzlikšanai. /Foto K.Funts

Vienā teikumā – kā ģeolokators strādā un kāpēc tos putniem bija jāuzliek? Ģeolokators ik pēc dažām minūtēm nomēra un fiksē gaismas intensitāti, pēc tā nosaka saullēkta un saulrieta laiku, izmērītais dienas garums dod ģeogrāfisko platuma grādu, pusdienlaiks – ģeogrāfiskā garuma grādu.

Brūnspārnu ķauķu iecienīts ligzdošanas biotops. / Foto – J.Funts

P.S. Sētā un apkaimē 2017. gada ligzdošanas sezonas laikā pēc ornitologa Mārtiņa Brieža iniciatīvas un vadībā tika arī uzlikti 15 ģeolokatori ne mazāk interesantajiem krūmu ķauķiem. Šeit raksts par ģeolokatoru uzlikšanu 15 krūmu ķauķiem 2017. gada vasarā.

(*) – J.Funts “Brūnspārnu ķauķu Sylvia communis piesaiste iepriekšējo gadu ligzdošanas vietām Sēlijas dienvidu ainavās”, Zinātniski pētnieciskais darbs bioloģijas sekcijā /11. klase / Rīga 2017 – nepubl.

 

Advertisements

Neretas pagastā 2017. gada vasarā 15 krūmu ķauķiem uzlikti ģeolokatori

Sākot rosīties un gredzenot putnus Neretas pagastā, biju pārsteigts, cik daudz sētā un tās tuvā apkaimē ir krūmu ķauķu. No lieveņa gan pavasara migrācijas laikā, gan ligzdošanas sezonā dažbrīd varēja vienlaikus dzirdēt 2 vai 3 dziedošus tēviņus.

Izrādījās, ka tā nu ir sagadījies – sētā un tuvākajā apkaimē ir ideāli biotopi krūmu ķauķu ligzdošanai. Nelielas pļavas un lauces ar jaunu lapu koku mežmalām, krūmmalas, dažāda vecuma krūmu audzes, krūmu grupas un atsevišķi krūmi. Zemsedzi veido blīvs nekopts augājs (suņuburkšķi, nātres, Sibīrijas latvāņi, gārsenes u.c., un pa apakšu nepļauta pērnā kūla). Īsāk sakot – ļoti iecienītas ligzdošanas vietas ne tikai krūmu ķauķiem, bet arī purva ķauķiem, upes ķauķiem, kārklu ķauķiem un brūnspārnu ķauķiem. Sētas apkaimē ir izveidojusies tāda kā krūmu ķauķu ligzdošanai ‘ideālā sala’, ko uz Z un D ierobežo purvi un skujkoku mežu masīvi, bet uz R un A – agrārainava.

Krūmu ķauķis ar ģeolokatoru. / Foto – K.Funts

Līdz šim brīdim piecās ligzdošanas sezonās sētā ir apgredzenoti 147 krūmu ķauķi (uz 02.08.2017.), no tiem divi ir pēc 1 un 2 gadiem kontrolēti gredzenošanas vietā, turklāt viens putns, kas tika apgredzenots 2014. gadā, atgriezās sētā ligzdot arī 2015. un 2016. gadā. Te var iepazīties ar sētā apgredzenoto krūmu ķauķu un citu putnu skaitu pēdējo piecu gadu laikā.

Krūmu ķauķu ligzdošanas vietas sētas apkaimē. / Foto – K.Funts

2017. gadā sētas krūmu ķauķiem sanāca pievērst daudz vairāk uzmanības nekā iepriekšējos četros gados, jo ornitologs, putnu migrāciju pētnieks Dr.Biol. Mārtiņš Briedis ierosināja sētā īstenot pētījumu, 15 krūmu ķauķus aprīkojot ar ģeolokatoriem. Ar mērķi 2018. gada ligzdošanas sezonā atkal noķert vismaz dažus no šiem putniem, lai ģeolokatorus atgūtu un tādējādi iegūtu datus par krūmu ķauķu Eiropas populācijas migrācijas ceļiem un ziemošanas vietām, migrācijas ātrumu, uzturēšanās ilgumu atpūtas un barošanās vietās, īsāk sakot, dabūtu daudz vērtīgu un interesantu datu par šās sugas migrācijas stratēģiju utt. Par ģeolokatora darbību – ģeolokators ik pēc dažām minūtēm izmēra un fiksē gaismas intensitāti, pēc tā, kad ģeolokators atgūts un tajā saglabātā informācija lejuplādēta, nosaka saullēkta un saulrieta laiku, izmērītais dienas garums dod ģeogrāfisko platuma grādu, pusdienlaiks – ģeogrāfiskā garuma grādu.

Viens no ģeolokatoriem, kas uzlikts krūmu ķauķiem. / Foto – K.Funts

Patiesībā par krūmu ķauķu migrācijas ceļiem uz viņu ziemotnēm Indijā un cituviet D Āzijā arī mūsdienās joprojām nekas nav zināms, izņemot to, ka no Eiropas šie putni aizlido jūlija otrajā pusē un augustā, bet ziemošanas vietās kaut kur Indijā u.c. Āzijā parādās pavēlā rudenī.

Ar ornitologu Mārtiņu Briedi un krūmu ķauķi. / Foto – K.Funts

Lai īstenotu Mārtiņa pētījumu, jūnija pirmajā pusē regulāri apstaigāju apkaimi, meklēdams pastāvīgi dziedošus krūmu ķauķu tēviņus. Tad jūnija otrajā pusē uz nedēļu ieradās Mārtiņš un mērķi īstenojām – apkaimē un sētā 15 lokāliem aktīvi dziedošiem krūmu ķauķu tēviņiem tika uzlikti ģeolokatori. Iekartējot katru no 15 ar ģeolokatoriem aprīkoto krūmu ķauķi maza mēroga apkaimes kartē, apstiprinājās novērojumi par šās sugas lielo ligzdošanas blīvumu sētas apkaimē (rupji ņemot – vismaz 15 pāri 1 kvadrātkilometrā). Tagad tikai jācer, ka 2018. gada vasarā mums izdosies noķert kādu no pērnajiem krūmu ķauķiem un atgūt vismaz vienu ģeolokatoru.