“Sibīrijas putni” divos sējumos – vērtīgs ieguvums putnotāja bibliotēkai

Rudeņos un ziemās, vērojot viešņas no ziemeļu taigas – zīdastes, es priecājos, lūkojoties, kā šie druknie un krāšņie dziedātājputni, skaļi pieskandinādami salto gaisu saviem melodiskajiem treļļiem un cekulus grozīdami, tup pīlādžos un sukā iekšā ogas. Vai ielido sētas vecajā ābelē un sāk knābāt vēl zaros palikušos sasalušos ābolus. Taču biju ļoti pārsteigts, izlasot, ka ligzdošanas sezonas laikā taigā zīdastes, izspurdzot virs meža kā mušķērāji vai lidinoties virs ūdeņiem veikli kā bezdelīgas, mēdz medīt kukaiņus, lai paēstu pašas un barotu savus mazuļus. Nezinu, varbūt citi Latvijas putnotāji to jau sen zināja. Bet man tas bija jaunatklājums, ko smēlos Sibīrijas putnos.

Neraugoties uz Rietumvalstīs izdoto visdažādāko putnu noteicēju u.c. ornitoloģiskās literatūras pārbagātību, joprojām nebija izdevies atrast kaut ko puslīdz jēdzīgu un vienotu rietumos izdotu par Sibīrijas putniem. Rietumvalstīs izdotā putnu noteikšanas literatūra par Eirāzijas kontinentu, ja skatāmies kartē, ietvēra Eiropu līdz Sibīrijai (Urālu kalniem), pēc tam teritorijas aiz Sibīrijas (Tālie Austrumi) un zem Sibīrijas (Dievidaustrumāzija, Ķīna, Vidusāzija un Tuvie Austrumi). Un nebija neviena laba vienota izdevuma par to, kādi putni tad mīt Sibīrijā un Ziemeļu Ledus okeāna salās un ūdeņos. Izņemot kādu 2007. gada divsējumnieku, kur Sibīrija ir iemesta vienā maisā ar Eiropu, Krieviju, Ķīnu un Japānu, vai divām citām 2009. gada brošūras tipa grāmatelēm par Palearktikas putniem – kurās viss ir par visu, tātad tikai konspektīva ieskata gūšana. Līdz ar to Sibīrijā mītošie putni joprojām bija liels ‘baltais laukums’ manās un, domāju, arī citu putnotāju zināšanās un grāmatplauktos. Tieši tāpēc jau gadiem gaidīju šādu izdevumu, par kuru tālāk nedaudz paudīšu savu ieskatu un vērtējumu. Sevišķi svarīgi iegūt kvalitatīvu izdevumu par Sibīrijas putniem man bija gan kā putnu vērotājam, kam ir liela interese par dažādām retām putnu sugām, kas Latvijā un cituviet Eiropā ieceļo no Sibīrijas, gan kā putnu gredzenotājam, kas kādu no šiem retumiem vēlas noķert un apgredzenot.

Kādā novembra vidus vakarā pavisam neviļus uzzināju, ka 2014. gadā ir izdots Sibīrijas putnu noteicējs Птицы Сибири. Справочник-определитель. В 2 томах Рябицев В. Deviņas dienas pēc uzzināšanas par šo grāmatu abi sējumi jau bija manā īpašumā. Dabūju tos par 25 eiro un uzreiz varu teikt, ka noteicējs ir katra centa vērts un tas ir ļoti vērtīgs ieguvums manai ornitoloģiskajai bibliotēkai. Pēc Sibīrijas putnu dabūšanas ik vakaru pavadīju un joprojām pavadu, lapodams jaunieguvumu, lasīdams to un priecādamies par daudzpusīgo un interesanto informāciju, kas atrodama abos sējumos par šā plašā reģiona putniem. Nedēļu lapu pa lapai izšķirstījis un daļēji izpētījis izdevumu, nu varu mazliet dalīties iespaidos.

Kā jau minēts, grāmata ir 2 sējumos, pa abiem kopā 900 lappuses. Pirmajā, melnbaltajā sējumā, ir aprakstītas 550 Sibīrijā mītošās putnu sugas – ligzdošanas ekoloģija, uzvedība, paradumi, katrai sugai doti arī dažādi mērījumi u.tml. Pirmajā sējumā bez dažiem spārna formulu zīmējumiem ir tikai teksts. Daudz interesanta un vērtīga teksta, bet par to mazliet vēlāk. Savukārt otrajā, krāsainajā sējumā tām pašām 550 putnu sugām aprakstītas vizuālās pazīmes sugu noteikšanai dažādos vecumos un abos dzimumos, kā arī balsis un riesta izdarības. Katras sugas apraksti ilustrēti ar attēliem un katrai sugai ir karte ar tās izplatības areālu Sibīrijas teritorijā un nedaudz uz rietumiem aiz Urāliem un nedaudz arī Tālo Austrumu virzienā. Ir arī īsi raksturotas Sibīrijā sastopamo sugu pasugas un to teritoriālā izplatība reģionā un lielai daļai aprakstītas un arī uzzīmētas to atšķiršanas pazīmes.

Interesants ir abu sējumu dalījums, godīgi sakot, ar šādu pieeju Rietumvalstīs izdotajos putnu noteicējos līdz šim nebiju saskāries, taču, jāatzīst, tas ir visnotaļ ērts tā lietotājam. Proti, līdzi ņemšanai dabā un lietošanai uz vietas lauka apstākļos paredzēts otrais sējums, kurā ir putnu krāsaini attēli ar atšķiršanas pazīmēm, balsu apraksti un izplatības kartes. Tā kā Sibīrijas putni ir saturiski ļoti bagātīgs izdevums, pirmo sējumu, kurā ir tikai apraksti par sugu dzīvesveidu, ligzdošanas ekoloģiju, uzvedību u.tml. var mierīgi atstāt mājās, vāģī vai nometnē, lai jau vēlāk, atgriežoties no ekskursijas vai ekspedīcijas dabā, atrastu plašāku un detalizētāku nepieciešamo informāciju par interesējošajām sugām.

Salīdzinot ar Rietumvalstu analogiem, jāatzīst, ka Sibīrijas putnos gribētos mazliet kvalitatīvākus putnu noteikšanas zīmējumus – daļā Rietumvalstīs izdoto noteicēju tie ir galvas tiesu pārāki (piebildīšu, ka šā raksta ilustrēšanai izmantotie attēli, ko ieskatam pārfotografēju no grāmatas, ir daudz sliktākā kvalitātē nekā grāmatā, jo bildēšanas laikā man mājās bija slikti gaismas apstākļi). Taču, salīdzinot ar citiem līdzīga satura izdevumiem, Sibīrijas putnu otrajā sējumā lielai daļai ne-zvirbuļveidīgo putnu sugām ir attēli ar mazuļiem pūku tērpā (pull), savukārt lielai daļai zvirbuļveidīgo putnu sugu – mazuļu pūku tērpā (pull) knābja atvēruma un rīkles zīmējums. Tāpat ir noderīgi, ka pie sugu noteikšanas zīmējumiem atsevišķi ir izceltas pazīmes, kas var palīdzēt sugas atpazīšanā, piemēram, Locustella ģints ķauķiem ir atsevišķi zemastu apspalvojuma zīmējumi (tas gan vairāk interesēs gredzenotājus), vairākām Acrocephalus ģints ķauķu sugām – galvas virspuses zīmējumi, čakstītēm – virsastes u.tml.

Informāciju par lielu daļu Sibīrijas putnos minētajām sugām, protams, var atrast arī citos literatūras avotos un publikācijās, taču citu reģionu noteicējos šīs sugas būs minētas un aprakstītas kā caurceļotāji, ziemotāji vai maldu viesi. Taču šis izdevums ir ļoti vērtīgs ar to, ka apkopo visas 550 Sibīrijā mītošās sugas, no kurām lielākā daļa ir tur ligzdojošās, vienā izdevumā. Un, manuprāt, visvērtīgākā informācija šajā noteicējā ir tieši Sibīrijā ligzdojošo putnu dzīvesveida, ligzdošanas ekoloģijas, uzvedības un paradumu aprakstos, ziņās par sastopamības biežumu, kā arī izplatības kartēs. Man bija interesenti uzzināt, kā virknei Latvijā un Eiropā ligzdojošo putnu sugu, kuru izplatības areāli Eiropas putnu noteicējos parasti ir “apcirsti” līdz ar Urāliem, turpinās vai neturpinās tālāk Sibīrijā. Un par vairāku sugu izplatību vai, tieši otrādi, neesamību A virzienā es biju ļoti pārsteigts.

Tāpat satura kvalitātē daudz no svara ir tas, ka izdevuma autors ir ilggadējs pieredzējis Sibīrijas ornitologs Vadims Rjabicevs, kas visu mūžu pētījis Sibīrijas putnus un šajā grāmatā apkopojis savu un daudzu citu Sibīrijas ornitologu pētījumu un novērojumu atziņas. Autors gan atzīst, ka, ņemot vērā Sibīrijas plašumus un joprojām ornitoloģiskajā ziņā neizpētītās teritorijas šajā reģionā, par Sibīrijas putniem vēl daudz kas nav zināms. Šādos gadījumos autors pie konkrētas sugas apraksta vai areāla arī norāda, ka datu par šo sugu ir maz un ziņas par putna paradumiem, uzvedību, ligzdošanas ekoloģiju, sastopamību vai izplatību ir nepilnīgas.

Pirmajā sējumā katrai putnu kārtai, dzimtai un virknei ģinšu ir tajās ietilpstošo sugu kopīgo iezīmju raksturojums – paradumi, uzvedība, izplatība u.tml. Daļai sugu (pārsvarā ķauķiem) ir aprakstīta spārnu formula, atsevišķām sugām ir zīmējumi ar spārnu formulu līdzīgo sugu atšķiršanai, piemēram, lakstīgala / rietumu laktsīgala / Sibīrijas rubīnrīklīte. Pirmajā sējumā katrai sugai ir doti dažādi mērījumi – svars, spārna garums, spārnu pletums, garums no knābja gala līdz astes galam, plus daudzām sugām citi mērījumi – astes, tibia, atsevišķas spalvas u.c.

Man personīgi vislielākā interese ir par Latvijas sīkajiem dziedātājputniem un tām sīkputnu sugām, kas Latvijā nelielā skaitā vai ekstrēmi reti ieceļo no austrumiem, vai arī ir potenciāli ieceļotāji – līdz šim brīdim Latvijā vēl nesastaptas sugas, kas kaimiņvalstīs un citās Z, R un C Eiropas valstīs jau ir novērotas. Tāpēc bija ļoti interesanti un vērtīgi izlasīt par tādu šā un iepriekšējos rudeņos Latvijā novērotu ‘ekstru’ kā Sibīrijas peļkājītes, Sibīrijas rubīnrīklītes, rudsānu zilastītes, vairāku Phylloscopus ģints ķauķu un citu Latvijā reti vai potenciāli novērojamu sugu paradumiem, uzvedību un biotopiem, kuros tie dzīvo un labprāt uzturas. Šāda informācija putnotājiem noteikti palīdzēs šo retumu meklējumos.

Pirmajā sējumā daudz uzmanības pievērsts tieši ligzdošanai – vietām, kur putni ligzdo, kā būvē ligzdas, cik ilgi perē, cik ilgi mazuļi ir ligzdā, ar ko tos baro, kurš no vecākiem perē, kurš no vecākiem baro, cik ilgi baro pēc ligzdas pamešanas, cik ilgi kopā uzturas jaunie putni ar vecākiem, vai vecie putni nākamajā gadā atgriežas ligzdot vecajās vietās vai arī ligzdo katru gadu citur u.tml. Man personīgi būtiski bija arī uzzināt pulka noderīgas informācijas par sugām, kam mēdz būt invāzijas R, DR virzienos, piemēram, riekstrožiem, zīdastēm, krustknābjiem u.c.

Pētot jauno izdevumu, esmu jau atradis daudz interesantu faktu un uzziņu gan par Sibīrijā mītošajām sugām, gan par tām, kas Latvijā reti vai neregulārās invāzijās ieceļo. Piemēram, Sibīrijas riekstroži, kam atsevišķos gados rudeņos ir invāzijas Latvijā, rudenī, gatavojot sev barības krājumus ziemai, meža zemsedzē paslēpj līdz 90 kg ciedru riekstu (viens putns!!!), tādējādi sagatavojot sev no 20 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem šādu noliktavu. Pie tam vienā reizē vienā piegājienā Sibīrijas riekstrozis zemmēles maisā spēj pārnest līdz simts ciedru riekstu, ko pa daļām tas noglabā savās pārtikas slēptuvēs. Vēlāk ziemā riekstroži savas “noliktavas” atrod un riekstus apēd, bet pavasarī no šiem krājumiem vēl baro nesen izšķīlušos bērnus.

Grāmata ir krievu valodā, taču tajā ir pieejams sugu nosaukumu indekss latīņu un angļu valodā. Kā arī sugu nosaukumu dažādie sinonīmi krievu valodā, kas var noderēt, ja kādos citos avotos nākas sastapties, ka konkrētajai sugai izmantots cits nosaukums krievu valodā. Ņemot vērā, ka līdz šim bieži nācies saskarties ar Krievijā izdoto grāmatu zemo poligrāfisko kvalitāti, Sibīrijas putni ir patīkams izņēmums. Abi sējumi ir cietajos vākos, glītu dizainu, jēdzīgu poligrāfiju, grāmatas formāts ir ērts lietošanai – grāmatu lauka apstākļos varētu pat iestūķēt prāvākā kabatā.

Vēl kāds fakts – izdevuma tirāža ir tikai 1600 eksemplāru. Ņemot vēra, ka jau otro gadu grāmata ir tirdzniecībā, iegādei pieejamo eksemplāru skaits varētu būt strauji samazinājies. Jāņem vērā, ka Krievija ir liela valsts ar salīdzinoši lielu skaitu putnu vērotaju un ornitologu, turklāt interese par šo grāmatu noteikt ir arī Sibīrijas kaimiņvalstu u.c. putnotājiem. Nesen Sibīrijas putnus sākts tirgot arī britu dabas literatūras dižveikalā NHBS, kur abi sējumi maksā 145 GBP. Tāpēc nebūs nekāds brīnums, ja pēc kāda laiciņa šī grāmata jau būs ‘out of print’.

Mans vērtējums – šī ir vērtīga grāmata, kas būtiski papildinās zināšanas par Sibīrijas putniem un noderēs arī turpmāk kā labs izziņas avots par šā reģiona putniem. Un nobeidzot šo apskatu – ņemsim vērā grāmatas ievadā autora Vadima Rjabiceva pausto vēlējumu visiem putnotājiem, nedaudz to pārfrāzējot: “Lai mūsu interese un zinātkāre netraucē putniem!”

Vairāk par dažādiem noderīgiem putnu noteicējiem, izdevumiem putnu gredzenotājiem u.c. ornitoloģisko literatūru var atrast arī manā mājaslapā.