Putnu piesaiste dārzam, pagalmam un sētai

Vēl ātrāk nekā vecums, tuvojas kārtējais pavasaris un pulka ļaužu drīz metīsies savos dārzos un sētās veikt sējas, stādīšanas un visdažādākos citus saimnieciskos darbus, kas, kaut ko rušinot, retinot, kaplējot un līksmojot, ilgs visu vasaru, līdz ar ražas vākšanu noslēgsies rudenī. Daudzus no šiem ļaudīm visas siltās sezonas garumā priecēs ne tikai rosība savā zemē, panākumi dārzniecībā un puķkopībā, kā arī aplēses par gaidāmo ražu, bet arī visapkārt esošie putni. Nešaubos, ka lielākajai daļai cilvēku tīk, ka dārzā bez viņiem rosās cita dzīvā radība, piemēram, tie paši putni. Man daudzkārt ir gadījies dzirdēt, ka arī cilvēkiem, kas putnus lāga nepazīst, ļoti ir no svara, ka tie dzīvojas tuvumā. Un putnu dziesmas pavasarī un vasarā – tās priecē teju ikvienu. Par to tad arī ir šis raksts – kā savam dārzam, sētai, pagalmam u.tml. vietām piesaistīt putnus.

Šis nebūs stāsts par sabiedrībā populārāko putnu piesaistes veidu – mākslīgajām ligzdvietām (būrīšiem), jo par tiem gan literatūrā, gan tīmeklī ir atrodams gana daudz informācijas (taču pavisam noteikti es iesaku taisīt un izvietot putnu būrīšus, tad putniem būs vēl labāk, bet cilvēkiem – vēl interesantāk). Šis būs stāsts par papildus paņēmieniem, kā savā dzīvesvietā un tās tiešā tuvumā piesaistīt vairāk putnu. Vairāk putnu – dārzā vairāk rosības un prieka. Visi vai daļa šeit aprakstīto pasākumu jūsu zemi padarīs putniem komfortablāku un tīkamāku, un jūs iegūsiet vairāk iespēju savās ikdienas gaitās redzēt un dzirdēt putnus, novērot viņu ikdienišķo dienas soli un tikt pie kādas interesantas fotogrāfijas. Turklāt ir jāņem vērā, ka minētie pasākumi būs labi ne tikai putniem, bet būtiski paaugstinās dzīves kvalitāti un jūsu zemei piesaistīs virkni citu dzīvnieku sugas – ežus, krupjus, vardes, kukaiņus, zirnekļus u.c. Jau sākumā piebildīšu, ka lielākajā daļā dārzu, sētu un pagalmu tas viss vai daļēji jau ir, tādā gadījumā atliek tikai vērīgāk ieskatīties, kas bez jums to visu ikdienā izmanto.

Un tagad tālāk punkts pa punktam, kā savu dārzu, sētu vai pagalmu darīt putniem tīkamāku. Vēl tik’ piebildīšu, ka šī nav gatava recepte – katra vieta ir savādāka, katrā ne vienmēr varēs vai gribēsies īstenot visus pasākumus. Taču tas nav nepieciešams. Būs labi, ja tiks īstenoti daži vai pat viens. Pietam, ja paraudzīsieties uz savu dārzu, pagalmu vai sētu, pamanīsiet, ka vairāki šeit aprakstītie vai citādāki putnu piesaistes elementi tajā jau sen pastāv.

Laktas apkaimes pārlūkošanai un atpūtai

Tās jau dabiskā veidā ir sastopamas daudzviet, taču klajākās vietās, piemēram, pļavās vai plašākos mauriņos tās var izvietot papildus. Laktas putniem kalpo gan kā atpūtai, gan kā apkārtnes pārlūkošanai. Tie putni, kas medī, tās izmanto upuru nolūkošanā, bet tie, kurus medī – apkaimes pārlūkošanā, vai netuvojas plēsējs. Visvienkāršāk šādas laktas sataisīt, iespraužot stingri zemē 2 līdz 3 metrus garus krūmu stumbrus ar atstātiem dažiem resnākiem sānzariem un notrauktām lapām un sīkākiem zariem. Kā redzams fotoattēlā zemāk, par laktu apkaimes vērošanai mūsu sētā daudzi putni ikdienā ir izmantojuši dēla pirms trim gadiem taisīto futbola vārtu pārliku. Laktām nav jāstāv mūžīgi, kādu laiku putniem labi noderēt var kaut vai kurmju rakumā iesprausts grābeklis ar zobiem uz augšu.

5

8Pirmais attēls labi ilustrē, cik iecienīta šī vieta ir putniem. Otrajā – brūnās čakstes pieaudzis tēviņš ar nesen no ligzdas izvestu jaunuli uz tās pašas improvizētu futbola vārtu pārlikas.  Foto – K.Funts

Smilšu un ūdens vannas, varžu dīķīši

Lai iztīrītu un sakārtotu apspalvojumu, bet sevišķi – lai atbrīvotos no dažādiem ādas un spalvu parazītiem, putni ikdienā labprāt izmanto smilšu un ūdens peldes. Ja tuvā apkaimē ir smilšainas vietas, tad papildus smilšu vannas nav vajadzības ierīkot. Putni šim mērķim izmanto arī grantsceļu smilšainās nomales un tamlīdzīgas vietas. Taču jāņem vērā, ka sīkie dziedātājputni mazuļu barošanas laikā tālu prom nelido, tāpēc nenāks par skādi, ja tiem jūsu dārza vai sētas stūrī būs kāda papildus smilšu vanna. To ierīkot var ātri un vienkārši – pāris kvadrātmetru platībā sev tīkamā formā norok velēnu un tās vietā ieber smalku granti. Lai ierobežotu aizaugšanu ar nezālēm, pirms grants iebēršanas var ieklāt plēvi. Un pēcāk regulāri jāseko, lai smilšu vanna neaizaugtu.

Savukārt baseinam, kur putniem plunčāties, var izmantot visādus lēzenus traukus. Izrok trauka formai atbilstošu bedri, ieliek lēzeno trauku, ieber tajā rupjāku granti un uzlej virsū ūdeni tā, lai tas būtu 2-4 cm dziļumā. Trauka malām jābūt lēzenām un vēlams, lai tā malas būtu līdz ar zemi. Trauka vietā var ieklāt arī plēvi, taču jāraugās lai tā ir izturīga, citādi pat pa sīkiem caurumiem ūdens ātri vien aiztecēs prom. Protams, jāraugās, lai ūdens vannā būtu regulāri, sevišķi karstajās vasaras dienās.

Putniem noder arī visdažādākie dīķi un dīķīši. Tiem nav jābūt lieliem, galvenais, lai to malas nebūtu stāvas un vēlams novākt zāles apaugumu malās, lai krasti ir smilšaini/dubļaini. Piemēram, mūsu sētā varžu dīķis ir vieta, kur regulāri var redzēt griezi, kas citādi dzīvojas pa biezo zālāju pļavā. Pa laikam viņa staigā gar dīķa malu. Ko viņa tur meklē, nezinu, droši vien padzerties iznāk, ja ņem vērā, ka novērota tur viņa ir karstās dienās.

4Arī tādos mazos varžu dīķīšos bieži viesi dzīvojas meža pīles un zivju gārņi. Kad ūdens nokrītas un tā malās parādās smilšaini vai dubļaini krastiņi, tos bieži apmeklē gan sīkie dziedātājputni, gan citi. Foto – K.Funts

Akmeņu krāvumi

Arī akmeņu krāvumi putniem noder kā apkaimes pārlūkošanas vietas. Siltā laikā uz akmeņiem sildās dažādi kukaiņi, zirnekļi, ķirzakas u.tml. sīkbūtnes, kur putni tos aši var uzlasīt un apēst. Pēc stiprām lietusgāzēm, kad visapkārt it viss ir izmircis, akmeņu krāvumi vējelī apžūst ātrāk un attiecīgi tur var ātrāk parādīties kukaiņi. Akmeņus var gan kraut kaudzē, gan taisīt garākus žoga formas krāvumus. Galvenais, lai akmeņi neieaug zālē, tāpēc jāatceras ap akmeņu krāvumiem regulāri nopļaut zāli vismaz 3 metru platumā.

14Jo klajāka apkārtne būs ap akmeņu krāvumu, jo vairāk putnu to apmeklēs apkaimes pārlūkošanai. Foto – K.Funts

Mauriņi, zālāji, pērnā kūla un pļaušana

Svaigi pļauti mauriņi un taciņas ir labs barības galds daudziem putniem, citi tur sameklē kukaiņus, citi – zālāju sēklas. Reiz, sēžot ar dēlu lievenī, novērojām, ka uz pļauta celiņa netālu ligzdojošais zvirbuļvanags nomedī čipsti, kas taciņā ganījās kukaiņu meklējumos. Arī labi – zvirbuļvanagu bērniem arī gribas ēst.

Pļavas ir mazliet cits stāsts. Tās var pļaut un var nepļaut. Tas atkarīgs no katra īpašnieka saimnieciskajām un estētiskajām vēlmēm. Mums sētas divās malās ir pa pļavai un es tās apzināti nepļauju. Protams, tajās katru rudeni veidojas kūla. Bet es nepļauju tāpēc, ka man patīk, ka tajās pavasari un vasaru dzīvo dažādu sugu ķauķi, brūnās čakstes, griezes, lukstu čakstītes un citi putni. Ja atstāj pļavas nepļautas, tad jāatceras, ka katru pavasari vēlams izcirst saaugušos krūmus. Tie aug ātri, viena gada laikā izstiepjas cilvēka augumā. Ja krūmus necirtīs, pēc gadiem 3 līdz 5 pļavas vietā būs branga krūmu audze. Taču arī tā, protams, būs laba dzīvesvieta noteiktu sugu putniem. Par to, ko darīt ar nocirstajiem krūmiem, pastāstīšu mazliet vēlāk. Taču visus krūmus pļavā nevajag izcirst, daži jāatstāj, atzarojot sīkos zarus, noraujot lapas un atstājot resnākos zarus. Būs iepriekš aprakstītās laktas un nebūs speciāli jāgatavo un zemē jāsprauž citi laktas koki.

Cita starpā, nav nepieciešams atstāt lielas nepļautas pļavas platības, var pietikt ar daždesmit kvadrātmetriem. Nepļautos zālājus vēlams fragmentēt ar pļautiem mauriņiem, veidojot tādu kā mozaīku.

2Pļavā ligzdojoša lukstu čakstīte, kur pērno kūlu jau aizaugusi jaunā veģetācija. Foto – K.Funts

7Daudziem putniem tīkama dzīves vide – gan biezu veģetāciju aizaugusi pļava, gan pļauts mauriņš. Pirmajā var droši ligzdot, otrajā – baroties vai paslēpties. Foto – K.Funts

10

Arī šādus izpļautus celiņus pļavā u.tml. putni labprāt apmeklē. Mums pa šo celiņu malām vasarās bieži dzīvojas griezes – gan pieaugušie putni, gan jaunuļi. Foto – K.Funts

Ogulāji, augļukoki, dzīvžogi

Putnu lielu interesei allaž piesaista visdažādākie koku un krūmu stādījumi – augļu koku grupas, ogulāji, skujeņu, plūmju, irbeņu, aroniju u.tml. dzīvžogi un puduri. Jo to būs vairāk un jo tie būs daudzveidīgāki, jo putnu tajos būs vairāk un biežāk.

131716Te redzama neliela daļa rosības vienā upeņu krūmā vienas ligzdošanas sezonas laikā: pirmajā un otrajā attēlā – nesen no ziemotnēm atlidojušie čuņčiņš un brūnā čakste, trešajā un ceturtajā – brūnspārnu ķauķis un erickiņš ēd upenes. Foto – K.Funts

Kā stādīt – tas ir katra paša ziņā – regulārās rindās, apļos vai citā izkārtojumā. Ja ir vēlme to darīt, ieteicamas ir nevis monokultūras, piemēram, rietumu tūju dzīvžogs 100 metru garumā, bet sugu/šķirņu dažādība – jo lielāka, jo labāk. Vēlams stādīt gan skujeņus, gan dažādus krūmus un kokus– irbenes, pīlādžus, aronijas, krustābeles u.tml., kas putnus ar savu ražu piesaistīs ne tikai vasarā, bet arī rudenī un ziemā, kamēr vien to zaros būs saglabājušies augļi. Te variācijas ir iespējamas visdažādākās. Gan ogulājus, gan augļu kokus var stādīt saskaņā ar jūsu saimnieciskajām aktivitātēm vai ainaviskajām vēlmēm.Apkaimes un caurceļojošie putni tam visam pielāgosies. Ja nepielāgosies, tad gan jādomā – kāpēc. Varbūt pārāk bieži tieši tajā vietā cilvēki uzturas, varbūt ir kādi citi traucēkļi, piemēram, netālu veļas aukla ar vējā plandošiem apģērbiem, kas putnus tramda. Ja nav vietas kokiem, var iztikt ar ogulāju krūmiem – upenēm un jāņogām. Būs i pašiem labi, i putniem.

19

Irbenes – krūmi, kuru ogas caurceļojošie putni labprāt notiesā rudenī. Sastādītas kompānijā ar aronijām, krustābelēm u.tml. tās jūsu priekam piesaistīs daudz putnu. Foto – K.Funts

Cits stāsts ir augļu koki. Arī par tiem putniem ir liela interese, sevišķi ražas laikā un pēc tās. Kā zinām, rudenī, kad paši esam ābolus pārēdušies un uzpūstiem vēderiem, daļā ābeļu atkarībā no šķirnes āboli paliek karājamies visu rudeni un pat ziemu, tādējādi kļūstot par vērtīgu barības avotu vairāku sugu putniem, sākot ar ziemot palikušajiem strazdiem un beidzot ar svilpjiem, zaļžubītēm u.c. Arī ražas laikā zemē sakritušos ābolus labāk novākt pavasarī, jo tie būs vērtīga barība putniem rudenī un ziemā bezsniega laikā. Ja kādai vecai ābelei sāk lūzt resnie zari, der palūkot, vai stumbrā nav kāds dobums. Ja iespējams, tādu it kā no dārzniecības viedokļa vairs neinteresantu koku būtu tomēr vēlams atstāt. Tieši tāpēc es saglabāju veco mālābeli vienā sētas malā, kam katru gadu nolūzt arvien vairāk veco lielo zaru. Toties stumbrā 1 metra augstumā virs zemes ir dobums un tajā jau trīs gadus jaunās paaudzes ir izvedusi tītiņu ģimene.

6Kaut ābele veca un caura, daudz nolauztiem lielajiem zariem, tā mums joprojām katru rudeni dod daudz gardu mālābolu, bet tītiņiem katru vasaru – dobumu jaunās paaudzes uzaudzināšanai. Foto – K.Funts

Ja kādu plašāk ieinteresē iespēja piesaistīt putnus ar ogulāju un augļukoku stādījumiem, te ļoti laba grāmata, par kuru reiz jau savā blogā uzrakstīju: “Dārzs putnotājam, putni dārzniekam”.

11Ziemas žubītes Latvijā neligzdo, taču pavasara un rudens migrācijas laikā caurceļo. Te viena barojas rudenī mūsu pīlādzī. Foto – K.Funts

Zaru kaudzes

Ja kāds te tagad ir iedomājies, ka es aicināšu mājas priekšā kraut žagaru kaudzes, viņam nāksies rūgti vilties. Tiem, kam ir dārzi vai sētas, nereti nākas nonākt darīšanās ar krūmiem. Man arī. Nocirstos krūmus es nededzinu, bet sakrauju kaudzēs kaut kur pļavas malā pie koku puduriem. Šādas zaru kaudzes ir laba vieta, kur vairāku sugu putniem ietaisīt ligzdas, iemukt un patverties no uzbrūkoša plēsēja vai galu galā paslēpties no lietusgāzes. Nekādu estētisko baudu tādas zaru kaudzes, protams, nesniedz, taču man tās netraucē. Kā jau teicu, nav jāliek redzamās vietās, bet kaut kur malā.

18Malka aizvākta, bet zaru kaudze palikusi pļavas malā. Arī to putni labprāt apdzīvo. Foto – K.Funts

Rudenī, kad dārzā tiek izvākti noražojušo augu stublāji u.tml., tos labāk uzreiz nesadedzināt (to varēs izdarīt ziemā vai pavasarī), bet samest un atstāt ugunskura vietā. Arī tur rudenī caurceļojošie un uz ziemošanu palikušie putni varēs atrast gana daudz barības.

12Ugunskura vietā noliktās, taču uzreiz nesadedzinātās vecās saulespuķes labu laiku bija zīlītēm papildus barības un gardumu avots, ja ņem vērā, ka vairāku sugu mazuputni ir ļoti kāri tieši uz saulespuķu sēklām. Foto – K.Funts

Nišas, pažobeles, nojumes u.tml.

Ja, piemēram, jums ir dārza ateja un  ja vien tās sienās būs kāda šķirba, to aukstajās ziemas naktīs labprāt izmantos mazputniņi patvērumam no aukstuma un vēja.

20Pazīmes norāda, ka telpu ziemā nakšņošanai izmanto putns. Foto – K.Funts

Tāpēc, ja savos bēniņos, pažobelēs, nojumēs u.tml. vietās atrodas nedaudz vairāk par pāris putnu mēslu čupiņām, sevišķi, ja vēl tas ir aukstajā sezonā, varat būt gandarīts, ka jūs dodat patvērumu un iespēju izdzīvot kādam putnam. Mums sētā mazputni nakšņo gan lievenī zem jumta, gan dārza atejā, gan malkas nojumē, gan bēniņos. Bēniņos arī ligzdo.

13Neliela sprauga starp dēļiem jumta čukurā bija pietiekama, lai tur mazuļus izperētu un izaudzinātu lielo zīlīšu ģimene. Attēlā – pieaugušais putns aizvāc no ligzdas kapsulu ar mazuļa mēsliem. Foto – K.Funts

Izvietošana un fragmentēšana

Protams, visi šie pasākumi jāierīko vietās, kur ikdienā cilvēku rosība ir mazāka.

21Nav jēgas smilšu vannu vai akmeņu krāvumu uztaisīt blakus lapenei, kurā visu pavasari, vasaru un rudeni tiek uzdzīvots un aurots. Foto – K.Funts

Ja ir vēlme izmantot visus vai kādu no šiem putnu piesaistes veidiem, noteikti jāievēro: mozaīkveida fragmentācija – tāds divos vārdos ir galvenais princips putnu piesaistei dārzā, sētā vai pagalmā.

9Te arī redzams iepriekš aprakstītais mozaīkveida fragmentārisms sētā, kas piesaista lielu putnu daudzveidību. Foto – K.Funts

Nobeiguma vietā

Par šiem un līdzīgiem citiem pasākumiem varētu rakstīt vēl gari, jo prasmē vērot notiekošo un izdoma mums piedāvā visplašākās iespējas. Taču šis ir tikai ierosmei ļaudīm, kam interesē putni. Rosoties pa savu zemi, neaizmirstiet pavērot, vai un kā putni izmanto jūsu tuvo apkaimi. Vērojiet, un jūs būsit pārsteigti, cik daudz putnu dzīvo jums apkārt.

3 responses to “Putnu piesaiste dārzam, pagalmam un sētai

  1. Interesanti, paldies!
    Pie “jūsu zemei piesaistīs virkni citu dzīvnieku sugas – ežus, krupjus, vardes, kukaiņus, zirnekļus u.c.” nodomāju, ka beigās jābūt “u.č.” 🙂

  2. Atbalsojums: Nedēļas ierakstu izlase #8 - Stacija

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s