Pirmais šogad apgredzenotais putns – atdzīvināts dižknābis

Tā nu sanāca, ka šogad pirmo putnu apgredzenoju pavisam neplānotos apstākļos. Biju iecerējis putnu gredzenošanas sezonu atklāt Skultē pagājušajā sestdienā, 24. martā. Aizbraucām, uzstiepu tīklus, taču pūta spēcīgs vējš, sāka stipri līt un nevienu putnu tā arī apgredzenot neizdevās.

Šonedēļ kādā brīdī iezvanījās telefons. Zvanīja kāds vīrs no Baldones, kur viņš bija atradis šķērslī ietriekušos, apdullušu un kontuzētu dižknābi. Viņš putnu paņēmis mājas ar domu mēģināt to izglābt. Dižknābis mājās atjēdzies, taču bijis vārgs. Cilvēks putnu barojis ar sēklām, pieberot pat nedaudz grants barībai (dižknābim kā sēklēdājam grants ir nepieciešamas kā gremošanu veicinošs gastrolīts), putns dienu no dienas kļuvis arvien jestrāks, līdz sācis lidināties pa istabu. Tad vīrs, zinot par putnu gredzenošanu un tās nozīmi putnu izpētē un aizsardzībā, interneta dzīlēs sameklēja manu tālruņa numuru un informēja par situāciju, pavaicājot, vai pirms putna atlaišanas vajadzētu putnu apgredzenot?

Attēlā dižknābis, kas noķerts gredzenošanai Skultē 2009. gada 27. jūnijā.

Skaidrs, ka vajadzētu apgredzenot, paņēmu gredzenošanai nepieciešamos rīkus un satikāmies. Tas izrādījās dižknābja tēviņš, putns ārēji izskatījās atžirdzis un vesels. Ātri veicu nepieciešamos mērījumus (spārna garums un svars), uzliku gredzenu un putns tika palaists tur, no kurienes nācis – atpakaļ savvaļā. Kamēr putnu gredzenoju, tas veikli pamanījās pāris reizes man pamatīgi ieknābjot pirkstā un knābieni nudien bija labi jūtami – galu galā viens no dižknābju barības objektiem ir ķiršu kauliņu kodoli. Tikko palaists, barotavā ieknābāja dažas sēklas un aši aizspurdza prom – galu galā ir pavasaris, jāsāk dziedāt, ar kādu dižknābju mammuci jāizveido pārītis un ligzda jāvij.

Te vairāk informācijas, ko darīt, ja tiek atrasts šķērslī ietriecies putns: https://funtsmyblog.wordpress.com/2012/02/16/ko-darit-ja-loga-ietriecas-putns/

Un te vairāk par putnu gredzenošanu: https://funtsmyblog.wordpress.com/2012/02/20/ka-notiek-putnu-gredzenosana/

Ja arī tev izdodas nolasīt kādam putnam gredzenu vai tiek atrasts beigts putns ar gredzenu, lūgums precīzi pierakstīt visu uzrakstu uz gredzena, gredzena nolasīšanas vietu un datumu un šos datus nosūtīt Latvijas Gredzenošanas centram uz e-pasta adresi ring@latnet.lv. Tie ir putnu pētniecībai un aizsardzībai ļoti svarīgi dati, tāpēc ikviens, nolasot gredzenu vai atrodot gredzenotu putnu un paziņojot šos datus pētniekiem, var dot savu artavu putnu pētniecībā.

Advertisements

19 responses to “Pirmais šogad apgredzenotais putns – atdzīvināts dižknābis

  1. Kaut kā lasot liekas, ka apgredzenošana ir putniem stresa pilns pasākums un tad jautājums, kāpēc putniem jārada tāds stress un mokas. Šīs mokas cilvēki attaisno ar savu ziņkārību, lai uzzinātu kādreiz no kurienes konkrētais putns ir nācis. Apgredzenošanu vajadzētu aizliegt.

    • Gredzenošana putniem nav “mokas”, nerada un nekaitē ne putnu veselībai, ne dzīvībai, pretējā gadījumā tā būtu sen aizliegta gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā, gan citur. Gredzenošana ir viena no putnu pētniecības metodēm, kur viens no mērķiem ir aizsargāt putnus un to dzīvotnes (ligzdošanas, caurceļošanas, barošanās, atpūtas un ziemošanas vietas). Protams, gredzenošanas brīdī putnam ir stress, taču tas ir īsu brīdi un pārejošs. Pēc apgredzenošanas putnu turpina pilnvērtīgi baroties un dzīvot, tajā skaitā perēt olas, barot un izvadāt mazuļus, migrēt uz ziemotnēm un atgriezties pavasarī ligzdošanas vietās u.c. Vairāk par gredzenošanu vari lasīt te: http://www.lubi.edu.lv/index2.php?lang=1&sid=113 un te: http://www.euring.org/.

  2. Kāpēc netiek apgredzenoti zvirbuļi, baloži, zīlītes, kaijas, vārnas un kraukļi???

    • Tiek gredzenoti gan kaijas, gan zīlītes, gan pīles, gan baloži, gan zosis, gan žubītes, gan gulbji, gan ērgļi, gan pūces, gan vēl daudzi citi putni. Pateicoties putnu gredzenošanā iegūtiem datiem, ir iegūts ļoti liels informācijas apjoms, uz kā pamata veikti daudzi putnu un to dzīvotņu aizsardzības pasākumi.
      Citāts no LZA Bioloģijas institūta Latvijas Gredznošanas centra mājas lapas: “Gredzenojot putnus, zinātnieki iegūst informāciju par dažādiem putnu ekoloģijas un uzvedības jautājumiem, kas nepieciešami risinot arī putnu aizsardzības problēmas. Gredzenojot putnus Latvijā jau vairāk kā 80 gadus, mēs esam ieguvuši ziņas par galvenajiem putnu migrācijas ceļiem un to ziemošanas vietām. Šobrīd gredzenošanas metode galvenokārt tiek pielietota, lai noskaidrotu, – kādas izmaiņas notiek dažādās putnu populācijās, kāds ir jauno putnu izdzīvotības līmenis, dzīves ilgums, kā arī kāds ir jauno un veco putnu sastāvs populācijā. Zinot izmaiņas, kas brīdina par iespējamo sugas skaita kritumu, un zinot cēloņus, ir iespējams veikt efektīvus sugas aizsardzības pasākumus.”

      • Ok. Mēs katru ziemu barojam zīlītes, diendienā vecāki baro arī baložus. Šo gadu laikā mēs esam redzējuši tikai vienu apgredzenotu balodi, un tas pats bija kāds ārzemju balodis.
        Respektīvi, no vienas puses iespējams arī tiek visi putni pēc kārtas apgredzenoti, tikai patiesais skats ir mazliet savādāk. Ok, varu piekrist tam, kā putni ir daudz, tie pārvietojas un nav iespējams sēdēt un visus pēc kārtas apgredzenot… Bet, nu…

      • Pa laikam starp mājas baložiem (tie, kas pilsētās un apdzīvotās vietās) novērojami baloži ar krāsainiem gredzeniem uz kājas – tie ir nevis savvaļas baloži, bet no privātām baložu šķirņu kolekcijām izmukušie, kas pievienojas savvaļas baložiem.
        No visa milzīgā putnu daudzuma, kas mīt uz Zemes, apgredzenota tiek ārkārtīgi niecīga daļa, vēl daudzkārt niecīgāka daļa vēlāk tiek kontrolēta, tajā pašā laikā apgredzenots pasaulē šobrīd ir tik daudz putnu, ka iegūtais datu apjoms par to izplatību laikā un telpā, kā arī putnu ekoloģiju, uzvedību, skaitliskajām izmaiņām u.c. būtiskiem jautājumiem ir pietiekams, lai tiktu īstenota virkne putnu aizsardzības pasākumu.

  3. A nevar būt tā ka lielāks putns ķerot mazāku, kuram ir gredzens, aizrijas un tādā veidā ar gredzeniem tiek nodarīts kaitējums plēsējam, kurš noteikti būs starp aizsargājamām sugām.

    • Nevar. Plēsīgie putni pārsvarā nomedītajam putnam nodīrā un apēd mīkstos audus – muskuļus, taukus, iekšējos orgānus, ādu, arī daļu kaulu, piemēram, ērgļu ligzdās vai zem tām ir atrastas ērgļu pusdienu pārpaliekas – stārķu kājas. Cik gadījies atrast plēsīgu putnu noplēstu sīkāku putnu paliekas, kājas ir palikušas pie neapēstajiem pāri palikušajiem kauliem un cīpslām. Pie tam, ņemot vērā, cik liela izmēra barības gabalus un kādā konsistencē ir spējīgi norīt liela daļa putnu, aizrīšanās iespējas ar gredzenu pat tā norīšanas gadījumā nav. Gredzeni ir ļoti viegla svara un maza izmēra (katrai sugu grupai atbilstoši kājas izmēram ir noteikts gredzena izmērs). Ja arī kāds lielāks putns norīs sīkāku pilnībā (reiz redzēju, kad sudrabkaija veselu norija žubīti, kas spēku izsīkuma dēļ migrācijas laikā neaizvilka līdz krastam un iekrita ūdenī), gredzens rijējam pa otru galu iznāks pēc laiciņa ārā un putns būs sveiks un vesels. Kā jau rakstīju iepriekš – ja gredzenošana kaitētu putnu veselībai un dzīvībai, tā jau sen būtu aizliegta.

      • A, kā ir ar dzīvniekiem, kuri apēd apgredzenotu putnu?
        Bet, tad jau sanāk, kā lielākoties Jūs neaz neuzzināt, kā putns gājis bojā, jo tad ornitalogiem būtu arī jāstaigā pa mēžuun jārakņājās izkārnījumos, lai reģistrētu, kā ka’ds putns ir beigts, jo gredzens ir ticis atrasts, bet, putna paliekas nē!
        Tas gredzens nevar kaut kā nokrists, piemērām, ja aiķeras aiz kaut kā?

      • Arī putni ir dzīvnieki, pieļauju, ka ar “dzīvniekiem” šajā gadījumā domāji zīdītājus, ja tā, tad tas pats, kas ar putniem – viss kārtībā. Nē, gredzens nevar nokrist, jo tiek prasmīgi uzlikts. Aizķerties nevar, jo kājas izmēram ir atbilstoša izmēra gredzens, kas putnam netraucē, tajā skaitā nespiež kāju.

  4. Man pēc bildes vairāk izskatās ka tā ir dižknābja mātīte, nevis tēviņš 🙂

    • Aigar, Tev taisnība. Palūko, ka attēlā redzamajam putnam nav nekāda sakara ar dižknābi, par kuru ir šajā rakstā. Šā gada martā apgredzenotais Baldones dižknābis bija tēviņš, savukārt attēlā redzamā dižknābja mātīte ir vienkārši pielikta ilustrācijai, lai ļaudis redz, kā šīs sugas putns izskatās. Un zem bildes ar dižknābja mātīti arī uzrakstīts, ka attēlā redzamais putns ir noķerts gredzenošanai 2009. gada 27. jūnijā. Pēc tā arī ir saprotams, ka attēlā redzamais putns nav tas pats, par kuru ir šajā rakstā.

  5. Pie Rīgas Centrāltirgus sēdēja sudraba kaija ar diviem gredzeniem. Viens no tiem biaj mazs, bet uz otra lielāks S406. Gribētos zināt vai tā ir kaut kur arī ceļojusi?

    • Labdien! Tā sudrabkaija ar gredzenu “S406” tur vairākkārt ir novērota, es to tajā pašā vietā redzēju 12.11.2011., tāpēc man jau ir dati par šīs kaijas gredzenošanas laiku un vietu, ko man atsūtīja Latvijas Gredzenošanas centrs.
      Šī sudrabkaija turpat pie Centrāltirgus kanālā ir gredzenota 2010. gada 12. janvārī.
      Jūsu atsūtītos datus tikko nosūtīju Latvijas Gredzenošanas centram, kas vada putnu gredzenošanas procesu Latvijā un starptautsiko sadarbību šajā jomā. Ja vēl turmāk sanāk nolasīt kādam putnam gredzenu, visus datus, lūdzu, nosūtiet Latvijas Gredzenošanas centram uz adresi ring@latnet.lv. Tad Latvijas Gredzenošanas centrs Jums atsūtīs atbildi, kad un kur putns ir gredzenots.
      Jauku dienu!
      kaspars

  6. Labdien!
    Vakar no rīta dārzā vīrs no kaķa “izklaides” (gūsta) atbrīvoja putniņu, un, spriežot pēc fotogrāfijā redzamā putna, tieši tādu pašu. Secinām, ka mūsu atbrīvotais putniņš ir dižknābis (mātīte). Ārēji putns neizskatās savainots, vienīgi nespēj palidot (kreisais spārns nedaudz nolaists). Ievietojām putnu būrītī un nolikām siltumā. Putniņš ēd un dzer ūdeni. Baidos, vai spārns nav lauzts vai citādi satraumēts. Ko darīt tālāk???

    • Pie vetārsta aiznesiet taču.

    • Sveiciens! Tā diemžēl gadās bieži, kad nepieskatīti vai klaiņojoši kaķi noplēš vai traumē putnus. Jūsu atrastajam putnam, visticamāk, kā rakstāt, ir traumēts spārns. Turot to mājās būrī pastāv risks, ka putns pie jums pieradīs, piejaucēsies un pat tad, ja spārns būs sadzijis, nelidos prom. Tāpēc iesaku putnu paņemt, ienest mežā un kādā biežņā uztupināt uz zara kādā zaru žāklē, cik nu augstu ar roku var aizsniegt. Ja būs lemts, putns atžirgs un izdzīvos.

  7. Paldies par atbildi! Gaidīsim, lai putniņš atlabst, un tikko kā varēs palidot, nesīsim uz mežu. Patreiz baidos, ka, ja viņu tur pametīsim, nonāks vēk kāda plēsoņa nagos. Nespējam pagaidām tā vienkārši viņu atstāt likteņa varā. Ja arī pieradīs pie mums, lai dzīvo, mums ir dārzs un visapkārt daudz putnu.

    • Nevajag pieradināt savvaļas putnus. Ja turat līdz atlabšanai, tad pēc iespējas mazāk tam vajag cilvēkkontaktu, jātur nomaļā vietā, kur nav cilvēku un kur kaķi netiek, vienīgais kontakts tad tikai, kad dod barību/ūdeni/tīra sprostu. Putnu nevajag aiztikt, nevajag ar to runāt, nevajag radināt pie cilvēkiem. Jebkurā gadījumā, ja putns pieradīs uz dzīvosies pa māju,agri vai vēlu kaķis to noķers atkal.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s