Saullēkta pastaiga – ligzdojošo putnu monitorings

Nolēmu šogad atsākt putnu uzskaites Latvijas Ligzdojošo putnu monitoringā. Sāku piedalīties 2007. gadā, arī 2008. gadā mazliet, taču tad vairāku iemeslu dēļ pārtraucu (nebija laika, negribējās celties divas stundas pirms saullēkta, apnika stampāt pa vienu un to pašu maršrutu un krāmēties ar papīriem). Taču šopavasar kādu dienu man piezvanīja šā projekta vadītājs Ainars Auniņš un lūdza, vai nevaru atsākt uzskaites mana parauglaukuma maršrutā Limbažu novada Skultes pagasta Lejasozolos. Padomāju un piekritu. Galu galā – tās ir četras jaukas pastaigas 6 km garumā (2km plus 2km uzskaites maršruts plus vēl 2km pieiešana/aiziešana) pēc saullēkta, sākumā salstot, pēc tam, lienot caur kritalām, lecot pāri grāvjiem un stampājot pa applūdušiem laukiem un mežiem – sakarstot un samērcējot kājas vismaz līdz ceļgaliem.

Latvijas Ligzdojošo putnu monitorings nepieciešams, lai sekotu līdzi Latvijas ainavai raksturīgo putnu sugu populāciju lieluma un izplatības izmaiņām, konstatētu un prognozētu šo izmaiņu tendences un meklētu to cēloņus. Tāpēc nepieciešams katru gadu ievākt informāciju par putnu sastopamību, izmantojot vienas un tās pašas metodes. Šāda informācija ik gadus jāvāc vienās un tajās pašās vietās un šo vietu skaitam jābūt pietiekami lielam, lai tajās konstatētās izmaiņas varētu attiecināt uz visu valsti. Monitorings sākts 2005. gadā visā valstī, tajā var piedalīties visi interesenti, kuri labi pazīst putnus gan pēc izskata, gan balsīm.

Man paveicies ar to, ka maršruts manā parauglaukumā ir interesants biotopu dažādības ziņā, dominējošie biotopi ir jaukti meži ar atsevišķiem veciem izcirtumiem, meža biežņas ar veciem izgāztiem kokiem, applūduši meža nogabali, meža pļavas, atmatas, ziemāju lauki, krūmāji, grāvmalas, ceļmalas, pļaviņas, dažas lauku viensētas – saimniecības un arī biežņā ieaugusi sen pamesta pussabrukusi viensēta. Tieši šīs biotopu daudzveidības dēļ iepriekšējās piecās uzskaitēs esmu šajos maršruta četros kilomtetros ieķeksējis jau 72 putnu sugas (pēc šā brauciena nākušas klāt vēl četras maršrutā novērotās sugas un to kopskaits šobrīd ir 76).

Tad nu sadomāju, ka jāpastāsta citiem, kā notiek datu vākšana monitoringam, ik pa laikam uz vietas dabā diktofonā iemuldot visādas piezīmes un šo to nofotografējot un pēc tam pa tiešo pārnesot šeit. Tiesa, viss beidzās bišķi ne tā, kā bija plānots. Te nu zemāk tas ir – atskats uz pirmo uzskaiti (aprīlī, maijā un jūnijā vēl jānostaigā pārējās uzskaites). 27.03.2011., svētdiena:

Plkst. 05.06  – Esmu pieslējies, maz gulējis, kā jau parasti pirms putnu braucieniem.

Plkst. 05.57 – I don’t care about you, fuck you; I don’t care about you, fuck jou. /To bļauj Aksels no Guns’n’Roses automagnetolā, ko uzliku uz skaļo, lai braucot neiemigtu. Ierunājot diktiņā, aizmirsu noņemt skaņu,  ko tobrīd teicu, nedzirdu un neatceros, spriežot pēc laika, droši vien kaut ko stulbu par rītausmas debesīm un tumšiem mākoņiem/.

Plkst. 06.37 – Esmu attesies par ātru. Laiks ir smuks  un skaidrs, mākoņu nav, vējelis velk neliels. Piesalis, tas labi, būs ērta iešana un cerība nesamērcēt kājas. Jāizmanto brītiņš līdz saullēktam, kad sākas uzskaite, un jāiedzer tēja.

Plkst. 06.41 – Izlīdu uz bagāžnieku pēc mugurenes – vells, cik auksti, johaidī, kādi mīnuss seši grādi, vējelī vēl aukstāk. Sāku jau te tīstīdamies pa vāģi nožēlot, ka neuzvilku ziemas jaku, domādams, ka pārsvīdīšu. Labi, ka ziemas cepure ir līdzi. Knaģi arī atsals bezpirkstu cimdos droši vien.

Te bildē mans uzskaites darbagalds:

Plkst. 06.54 – Rīta tēja padzerta, kartes uz nožēlojami mīkstas plāna kartona planšetes uzliktas, ierubīju GPS, čāpoju uz uzskaites maršruta sākumpunktu. Pārbaudu vēlreiz, vai esmu aiztaisījis kabatu, lai nenotiktu kas briesmīgs – kaut kur neizkristu cigarešu paciņa un šķiltavas. Sablīvētais sasalušais sniegs manu svaru nes labi – snāju gluži kā pa asfaltu. Iepriekšējos gados jau šajā brīdī biju piesmeltiem zābakiem.

Plkst. 07.06 – Lec saule, var sākt uzskaiti, esmu “izejas punktā” pirmajam posmam, kopā tie astoņi. Pirkstu gali atsaluši, nekas, pēc divdesmit minūtēm atlaidīs. Joprojām neredzu un nedzirdu nevienu putnu.

Plkst. 07.07 – Te nu arī ir – pirmā lielā zīlīte. Iekartēju, pēc tam arī trīs lauku baložus pārlidojumā.

Plkst. 07.09 – Šķērsoju stirnas svaigas pēdas un iekartēju arī ķivuļus. Un te nu arī lapsas pēdas.

Plkst. 07.11 – Pirmais grāvis, smuki aizsalis. Tieku iekšā mežā, pa trim gadiem, kopš šeit biju pēdējo reizi, nekas nav mainījies, vienīgi viss vēl vairāk aizaudzis, vairāk kritalu un izgāzto koku. Ļoti labi. Baigā lodāšana, līkņāšana, apiešana un bolīšana GPS, lai noturētos uz savas noteiktās putnu uzskaites līnijas. Besī ārā.

Plkst. 07.12 – Kaut kāda ateja – baigi zemā putnu aktivitāte, pat dzenis neviens nav bungojis. Kaut arī ziemīgs, tomēr gaišs un saulains, jocīgi, putniem, kas te palikuši ziemot, vairāk vajadzētu dziedāt un šiverēt – dažām zīlīšu sugām, dzilnīšiem, zeltgalvīšiem, mizložņām, egļu krustknābjiem. Kaut vējš lēns, rīta gaismā spokaini čīkst veci, nokaltuši koki.

Plkst. 07.25 – Šajā pļavā, kad ienāku, vienmēr redzu sauli tieši šādā augstumā paceļamies virs kokiem. Pāri pārlido trīs parastie ķeģi. Tie te, protams, neligzdos, te viņi ziemo, ligzdos ziemeļu taigā.

Plkst. 07.27 – Zemu pāri pļavai pārlido lielās gauras mamma un aizlaižas meža virzienā. Lēšu, ka tā te kaut kur ligzdos, ne visai tālu tek Aģe un, kaut arī upe pārsvarā tek agrārainavā, vienā posmā tās krastos ir vecs, skaists neskarts mežs ar dobumainiem kokiem, kur šī suga ligzdo. Diezvai caurceļotāja, te nu nekur tuvumā toč nav vaļēju ūdeņu, kur šai baroties un atpūsties.

Plkst. 07.36 – Nu re, trešā posma sākumā bungo dižraibais dzenis. Iebakstu punktu kartē, un eju tālāk, tieši pa meža cūku pēdām. Pienāku pie pirmā grāvja – sasodīti daudz ūdens, bet pa virsu par laimi ledus. Iepriekšējos gados bija jātērē laiks, lai atrastu vietu, kur tikt pāri, tagad iešu pa ledu, izskatās, ka ir stingrs. Ļoti ceru, ka ir stingrs. Jā, ir stingrs.

Plkst. 07.40 – Sasodīts, baigā biežņa, uzskrēju ar labo aci zaram. Grauž, sāp, nežēlīgi asaro. Idiotisms. Vienmēr visiem esmu teicis, ka, lienot pa biežņām, jāsargā acis no zariem un tagad pats tik muļķīgi iekritu.

Plkst. 07.47 – Esmu ārā no meža, maršruts mazliet ved pa sasalušu zemes ceļu, pamazām jau esmu pieradis pie graušanas acī un asarošanas, nu jau var atkal skatīties stereo, ar abām acīm tobiš, un iekartēt vienu aizgūtnēm dziedošu dzeltenās stērstes tēviņu, kas tup uz vada. Pīkst GPS, ka jāmaina baterijas. Un, protams, rezerves bačas ir līdzi. Ar aci viss štokos. Vismaz tā domāju. Joprojām plānajā jaķelē auksti, kaut aši eju. Vējelis kaut maz, tomēr kož cauri.

Plkst.  07.58 – Gan uz laukiem, gan mežos vispār vēl baigi biezā sniega sega, 20-30 centimetri noteikti.

Plkst. 08.02 – Tuvojos pirmā maršruta ceturtā posma beigām. Pa labi vecas, pussagruvušas mājas, priekšā – vecs, skaists un žuburains ozols, kā jau tas pienākas.

Plkst. 08.14 – Joprojām ir auksti, bet tik un tā ļoti forši. Brokastoju vidēja vecuma apšu mežiņā, ēdu sviestmaizes un piedzeru siltu tēju. Uzsmēķēju. Un pāri gāginādams pārlaižas sējas un baltpieres zosu bars. Nudien skaists rīts, nenožēloju, ka atsāku līdzdalību ligzdojošo putnu monitoringā. Lūk, mans brokastu galds:

Plkst. 08.26 – Pirmšķirīgas otrās brokastis pāēstas, tagad jāiet viens kilometrs līdz otrā uzskaites maršruta sākumam. Pamanos vienā grāvī iekāpt pamatīgā šļurā, zābaks tomēr nepiesmeļas.

Plkst. 08.27 – Atrodu vēl vienu vecu, nokaltušu milzīgu un bezgala skaistu ozolu. Nākamreiz jāpaņem līdzi mērlente izmērīt apkārtmēru, varbūt klasificējas dižkoka statusam, jo nu ļoti resns izskatās. Varēs datus un koordinātes dižkoku pētniekam un sargam Guntim Eniņam nosūtīt.

Plkst. 08.32 – Saule pakāpusies jau krietni augstu, ejot pa lauku, sniegs tik šaušalīgi atstaro gaismu, ka acis ēd ārā, dikti būtu tagad noderējušas vāģī atstātās saules brilles. Un traumēto aci vairs nevis grauž, bet  uznāk ļoti stipras durošas sāpes.

Plkst. 08.41 – Fenomenāla sakritība – tieši tajā punktā, kur sākas mans otrais uzskaites maršruts, pačurājusi stirna. Un spiras arī varētu krietnu riekšavu te savākt. Iebakstu kartē kraukli un divas ķīvītes.

Plkst. 08.45 – Beidzot vienā mežmalā atrodu ap desmit metrus platu joslu, kur pilnībā nokusis sniegs. Ar baudu eju pa pērno lapu un zāļu mīksto klājienu, he.

Plkst. 08.47 – No meža puses, kur tikko izgāju pirmo maršrutu, skan šāvienu troksnis. Atkal laikam sūdainie draņķa maliķi rosās.

Plkst. 08.51 – Mežā atrodu jokainu granīta stabiņu, kaltu ar cipariem uz divām no četrām skaldnēm. Kādā nolūkā tas senlaikos šeit ielikts, nesaprotu. Ja nu kas, drošības labad nofočēju.

Plkst. 09.07 – Eju gar vienu smuku grāvīti, kurā jau jestri plūst un burbuļo ūdens.

Plkst. 09.34 – Šāsdienas uzskaites pēdējais posms. Kopumā ņemot, ļoti minimāla putnu aktivitāte, jo ziema ieilgusi. Migranti vēl nav atpakaļ, bet vietējiem vairošanās dzinuļi vēl ziemas miegā.

Plkst. 09.45 – Viss, šāsdienas uzskaite pabeigta, tikko iekartēju vienu lauku cīruli un mežmalā skaisti dziedāja sila cīrulis. Iešana nudien bija laba pa sablīvēto un sasalušo sniegu. Un, kā rāda pēdas sniegā, arī stirnas un mežacūkas nelūst un negrimst iekšā, bet iet kā pa galda virsu. Nākamajās uzskaitēs aprīļa beigās dēļ izkusušā sniega būs iešana pa slapjumiem un plaņčkām, tas pats arī  maija vidū, bet pēdējā uzskaitē jūnija pirmajā pusē jau būs jālien caur sazēlušo augāju un jāsitas ar odiem. Tad gan te visi meži un lauki skanēs putnu dziesmās un saucienos. Vot šitā.

Plkst. 09.46 – Ar aci gan laikam kaut kas ir kārtīgā pakaļā, sāp arvien vairāk, kaut kas tur nav ritīgi. Ieraugu, ka no rīta te pa lauku dzērve staigājusi, smukas pēdiņas. Pavisam netālu no mana uzskaites maršruta pārlido divi peļu klijāni, laikam pārītis, cik atceros, 2007. gadā manā parauglaukumā viens pāris ligzdoja. Jābrauc mājās, kartēs atzīmētie putnu dati vēl anketās jāsaraksta, ģimene solīja priekšpusdienā speķa pīrāgus cept.

Plkst. 10.25 – Apstājos šosejas malā, tā sāka sāpēt acs, ka neko redzēt nevar.

P.S. Plkst. 12.35 – Nāku ārā no Gaiļezera slimnīcas uzņemšanas, ācu ārsts konstatēja, ka ir saskrāpēta radzene, labi, ka nekas nebija iedūries, kā pirms gadiem, joprojām sāp ellīgi, jābrauc vēl pēc kaut kādiem pilieniem un smēres. Daktere teica, ka sāpēt un asarot var nedēļu. Nākamajām uzskaites reizēm celtniecības veikalā jānopērk aizsargbrilles, negribas vēlreiz šito “izbaudīt”.

7 responses to “Saullēkta pastaiga – ligzdojošo putnu monitorings

  1. Pāldies par ieskatu šai procesā.Veseļojies.

  2. Par to kā man veicās LLPM 0.uzskaitē sestdien – var paskatīties seju grāmatā. Atšķirībā no Tava maršruta, man ir tikai mežs – Zvārdes masīva DR daļā. Pēc tiem arhaiskajiem aerofoto – īsti mūžameži, bet patiesībā – lielākā daļa ir dažāda vecuma jaunaudzes un izcirtumi dažādās aizauguma pakāpēs. Tāds īsti kapitāls mežs ar lieliem, veciem kokiem ir tikai maza daļiņa. Šogad parādījies jauns izcirtums – kailcirte – vietā, kur iepriekš GPS nedarbojās vai gļukoja dēļ kuplajiem koku vainagiem.

  3. Kas tas ir -‘sorit pie Slokas upes putns gars kā dzērve,izskats kā zivju gārnim bet lielāks par to un koši balts,knābis dzeltenīgs

  4. Maija /Jaunpiebalga/

    Šodien pie mums-pirmie strazdiņi!Tādi kā apjukuši…Ko viņi darīs,sniega tik ļoti daudz…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s