Kukaiņu piekūna invāzija Latvijā 2010. gada rudenī

2010. gada rudens invāzijā novēroti 155 kukaiņu piekūni

2010. gada augustā un septembrī Latvijā bija vērojama kukaiņu piekūna invāzija. Laika posmā no 17. augusta līdz 25. septembrim saņemti ziņojumi par 155 kukaiņu piekūnu novērojumiem 52 vietās (Funts 2010). Visvairāk vienuviet – 3. septembrī Užavas palienē novēroti 9 kukaiņu piekūni (K.Millers, pers.ziņ.). Visvairāk vienā dienā novērots 28. un 30. augustā – pa 18 šīs sugas putniem. Augustā novēroti 109 kukaiņu piekūni, bet septembrī – 46. Pārsvarā tika novēroti jaunie, šajā gadā izperētie kukaiņu piekūni – kopumā 137 putni, taču bija arī 6 pieauguši tēviņi un 9 pieaugušas mātītes, kā arī 3 tēviņi otrajā dzīves gadā.

 Saskaņā ar literatūras datiem šajā gadsimtā bijušas vēl divas kukaiņu piekūna invāzijas Latvijā – 2005. gadā, kad 33 vietās novēroti 129 putni (Celmiņš, Millers 2005), un 2007. gadā, kad 54 vietās novēroti 169 putni (Celmiņš 2007).

 Savukārt 20. gadsimtā saskaņā ar datiem literatūrā kukaiņu piekūna invāzijas Latvijā bijušas 1939., 1959., 1968., 1979., 1995. un 1996. gadā (Vīksne 1981; Strazds 1995; LOB 1999).

Kukaiņu piekūns 1cy Satiķos, Brocēnu novads 23.08.2010., foto – Jānis Jansons

Kukaiņu piekūna izplatība, ligzdošana un uzvedība

Kukaiņu piekūnu var uzskatīt par samērā retu caurceļotāju Latvijā, nelielā skaitā šī suga tiek novērota katru gadu, tomēr dažos gados vasaras beigās un rudens pirmajā pusē šīs sugas īpatņi ieceļo lielākā skaitā (invāzija) un ir novērojami faktiski visā valsts teritorijā. Literatūrā minēti dati par dažiem kukaiņu piekūna ligzdošanas gadījumiem Latvijā 19. un 20. gadsimtā (Липсберг 1983). Invāziju laikā Latvijā kukaiņu piekūns sastopams dažādos atklātos biotopos, taču visbiežāk lauku ainavā vai pie lielajiem ezeriem.

Kukaiņu piekūna izplatības areāls plešas no Austrumeiropas līdz Mongolijai un Ļenas upei, ziemo Dienvidāfrikā (Forsman 2007). Ligzdošanas biotops ir stepes un līdzīgas klajas ainavas, ligzdošanai kukaiņu piekūns pamatā izmanto pamestas vārnveidīgo putnu ligzdas (Snow, Perrins 1998). Kukaiņu piekūns pārtiek no spārēm, citiem lieliem kukaiņiem un arī sīkiem grauzējiem. Medījot kukaiņu piekūns bieži plivinās uz vietas gaisā līdzīgi lauku piekūnam, bieži vien medījumu apēd lidojumā.

Kukaiņu piekūna 2010. gada rudens invāzijas novērojumu teritoriālais izvietojums, karti sagatavoja Mareks Kilups SKATIT KARTI

Izmantotā literatūra

1. Celmiņš A. 2007. Kukaiņu piekūns 2007. http://www.ornitofaunistika.com/txt/falves07/falves0567.htm

2. Celmiņš A., Millers K. 2005. Kukaiņu piekūna Falco vespertinus invāzija Latvijā 2005. gadā. Putni dabā 15.4: 23–26.

3. Forsman D. 2007. The Raptors of Europe and Middle East. A Handbook of Field Identification. Christopher Helm, London. 589 pp.

4. Funts K. 2010. www.funtaputni.lv

5. LOB. 1999.Latvijas ūdeņu putni. Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Rīga. 208 lpp.

6. Snow D.W., Perrins C.M. 1998. The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford, Oxford University Press. 1008 pp.

7. Strazds M. 1995. Cik plaša bijusi kukaiņu piekūna invāzija Latvijā 1995. gadā? Putni dabā 5.2.: 105.

8. Vīksne J. 1981. Kukaiņu piekūna – Falco vespertinus L. – invāzija 1979. gadā. Retie augi un dzīvnieki, Rīga: 36–40.

9. Липсберг Ю. 1983. Кобчик. В кн.: Птицы Латвии. Территориальное размещение и численность. Рига, Зинатне: 67.

Raksts sagatavots publicēšanai žurnāla “Putni dabā” 2010/3-4 numurā.

Advertisements

8 responses to “Kukaiņu piekūna invāzija Latvijā 2010. gada rudenī

  1. Maija /Jaunpiebalga/

    Čomiņš-tā neko,smuks!

  2. Ļoti interesē vai ir kādi izskaidrojumi beigto putnu krišanai no debesīm vairākās valstīs?Un kāpēc tieši vienas sugas?

    • Cik lasīju, iemesli esot dažādi. ASV pilsētā putni tika nogalināti ar spēcīgu skaņu no uguņošanas, savukārt Itālijā ornitologi šonedēļ vēl nebija devuši atbildi, bet versijas bija, ka ūbeles gājušās bojā lielā augstumā nosmokot skābekļa trūkuma dēļ.

  3. Maija /Jaunpiebalga/

    Interesanti,kāpēc tieši šogad un,kāpēc tik daudz?Kāpēc ūbeles lidoja tik augstu?Jautājumu ir vairāk,nekā atbilžu…Ja godīgi,es neticu nevienai no versijām…Kaut kas nav tā,kā vajag.Ir citi iemesli.Bet,tās ir tikai manas domas.

  4. Maija /Jaunpiebalga/

    Jā,nav jau viena putnu suga,ASV -krita strazdi.

  5. Putnu masveida bojāeju varētu izskaidrot šajā rakstā minētie apstākļi – pārsvarā viss saskan:
    http://txt.newsru.com/world/06jan2011/grureportdrozdmrdr.html

  6. Jā,tas varētu būt patiesais iemesls!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s